Saskaņā ar mūsdienās pastāvošo teoriju Saules sistēma izveidojās no auksta un samērā blīva gāzveida putekļu mākoņa aptuveni pirms 5 mljrd. gadu. No šī mākoņa centrālā sablīvējuma radās Saule, bet no pārējās daļas — protoplanētu disks. No ārējās kārtas savukārt izveidojās planētas. Diskā esošie putekļi sadalījās atsevišķos sablīvējumos, kas saduroties un salīpot pakāpeniski kļuva arvien lielāki, līdz no tiem izveidojās divējādas planētas - Zemes grupas planētas un milzu planētas. Milzu planētas ieguva lielus gāzu apvalkus, jo protoplanētu diska ārējā daļā temperatūra bija zema un gāze neizkliedējās, bet diska iekšējās karstās daļas gāze izkliedējās starpzvaigžņu telpā, tomēr Zemes grupas planētām ir cieta virsa un plāns atmosfēras slānis, sablīvējoties putekļu ķermeņiem starp Marsa un Jupitera orbītām izveidojās mazās planētas, bet no putekļu un ledus ķermeņiem izveidojās planētu sistēmas ārējā daļa - komētas. Planētu pavadoņi radās no nelieliem daļiņu izveidotiem diskiem, kas apņēma planētas. Zemes grupas planētas sakarsa ķermeņu triecienu un radioaktīvās sasilšanas rezultātā, un to dzīles daļiņas izkusa. Dažāda blīvuma ieži noslāņojās, planētu ārpusē izveidojās cieta garoza, bet no iežiem izdalījušās gāzes radīja atmosfēru. Aptuveni pirms 3,5 mljrd. gadu uz Zemes radās dzīvība.…
