Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:137550
 
Author:
Evaluation:
Published: 19.01.2011.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 11 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Lūša apraksts    4
1.1.  Klasifikācija    4
1.2.  Uzbūve    4
1.3.  Dzīvesveids    5
1.4.  Barība    6
1.5.  Slimības    7
2.  Lūšu sastopamība    8
2.1.  Izplatības savvaļā    8
2.2.  Zoodārzā Latvijā    9
3.  Vairošanās    10
3.1.  Teritorijas    10
3.2.  Riests    10
3.3.  Jaundzimušie    11
4.  Lūšu medības    12
4.1.  Izsekošana    12
4.1.1.  Pēdu nospiedumi    12
4.1.2.  Mēsli    12
4.2.  Lūšu izzušana    13
4.3.  Lūšu medību ierobežojumi Latvijā un pasaulē    14
4.3.1  Lūša medību ierobežojumi Latvijā    14
4.3.2.  Lūša aizsardzība pasaulē    14
4.4.  Medību process    14
  Secinājumi    16
  Izmantotā literatūra    17
  Pielikums    18
Extract

Pārtiek gandrīz tikai no tā, ko noķer paši. Spēj vairākas dienas iztikt bez barības. Eirāzijas lūsis ir lielākā no lūšu sugām un vienīgā, kuras galvenā barība ir savvaļas pārnadži. Kur pārnadžu mazāk, lūši barojas ar sīkākiem dzīvniekiem. Latvijā lūšu pamatbarība ir zaķi (galvenokārt baltais zaķis), stirnas, lapsas un vistveidīgie putni. Ziemā, kad ir bieza sniega sega, uzbrūk arī staltbriežu un aļņu teļiem un meža cūku sivēniem. Ja trūkst pamatbarības, medī arī citas sīko plēsēju sugas, vāveres un peļveidīgos grauzējus un pie izdevības uzbrūk pat bebram. Maitu ēd tikai lielā badā. Lūsim ir spēcīgs medību instinkts, tāpēc viņš nelaiž garām iespēju uzbrukt, arī būdams paēdis, tātad - nogalina vairāk nekā nepieciešams.
Lūšu medījumi citās sugas areāla daļās – ziemeļbrieži, kalnu kazas, truši, murkšķi. Ēd arī zivis. Lūša medījums var būt no 15 kg smagajam muskusbriedītim līdz 220 kg smagam pieaugušam staltbriedim, bet kopumā lūša galveno barību veido katra konkrētā rajona sīkākie pārnadži. Lai arī lūsis ir liels dzīvnieks, ēd pamaz — ap diviem kilogramiem gaļas diennaktī. Pēc kārtīgas maltītes ilgi guļ. Dažkārt labprātāk uzlaiza nomedīta dzīvnieka asinis nekā viņu ēd. Ir ziņas un daļā sabiedrības valda uzskats, ka lūši ir asinssūcēji - no upura izsūc tikai asinis. Šādiem gadījumiem ir mēģināts rast racionālo izskaidrojumu. Kaķu dzimtas dzīvniekiem papildus uzturā ir nepieciešami vitamīni, ko satur zaļa zāle. Karstās vasarās, kad zāle izžūst, tajā nav vitamīnu, un vitamīnu bads liek meklēt citu to avotu. Zālēdāju barības traktā tiek sintezēti vitamīni, kā rezultātā šo dzīvnieku asinis un aknas ir piesātinātas ar vitamīniem un kalpo lūšiem kā vitamīnu avots.

Tā kā lūsis ātri skrien tikai nelielus attālumus, medībās tas cenšas upuri pārsteigt, pielavoties un uzglūnot. Medījumu atrod mazāk ar ožas, vairāk – asās redzes un dzirdes palīdzību. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register