Tēja tiek gatavota no auga „Camellia sinensis”, kas ir radniecīgs daudzos dārzos ziedošajiem kamēlijas krūmiem. Kādu laiku botāniķi uzskatīja, ka ir divas atšķirīgas tējas pasugas- „Camellia sinenis”, augs, kura izcelsme ir Ķīnā un kurš ražīgi auga vēsajos kalnu rajonos, tā lapiņas bija aptuveni trīs collas garas un vienu collu platas, un „Camellia assamica”, augs, kura dzimtene ir Indija un kurš labi auga subtropu klimatā, tā lapas bija garas- pat līdz desmit collām- un četras collas platas. Tomēr samērā nesen botāniķi konstatēja, ka, lai arī šiem augiem ir būtiskas atšķirības, tie tomēr pieder pie vienas un tās pašas sugas „Camellia sinensis”.
Tēja ir mūžzaļš krūms, kas pavasarī zied baltiem, smaržīgiem ziediem, ja aug savvaļā. Ar laiku šie ziedi pārtop par augli, kuram ir viena līdz trīs sēkliņas. Lai pavairotu, tajās augs jākrusto, apputeksnējot ar citu tējas augu, šajā procesā notiek gēnu un hromosomu apmaiņa un, gluži kā dzīvniekiem, mazais tējas augs iemanto īpašības gan no viena, gan no otra „vecāku” auga, turklāt dažas pazīmes var iedzimt no agrākajiem senčiem, kas, iespējams, kādu laiku bijušas apslēptas. Līdz ar to katrs tējas augs uzskatāms par unikālu.…