Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:232043
 
Author:
Evaluation:
Published: 21.10.2008.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Kodols ir tā šūnas struktūra, kas atbild un nosaka visas šūnas darbību. Tajā atrodas lielākā daļa šūnas ģenētiskās informācijas materiāla - DNS molekulu (vēl DNS atrodas mitohondrijos un augu plastīdās), kura ierakstīta informācija par katru specifiskās šūnas struktūras izveidošanu un tas funkcijām. Šeit notiek DNS transkripcija (RNS sintēze, DNS informācijas pārrakstīšanauz RNS), kas nepieciešamas pēc tam olbaltumvielu sintēzē citoplazmā. DNS replikāze, kad dubulktojas DNS molekulu skaits.
Pierādījumi tam, ka kodols ir galvenā šūnas sastāvdaļa, ir ļoti daudz:
Amēbas, pārdalot uz pusēm, tā puse, kur ir kodols ģenerējas, otra – atmirst;
Hammerlings –Acetābulārija (jūras aļģe 10 -12 cm garas, rizoīdi, kakliņš, cepurīte) (1952.g);
Kings un Brigsa eksperimenti no verdu embrionālās atīstības.
Kodols pirmo reizi aprkastīts 1831. Gadā - Brouns.
Parasti sastopamas vienkodola šūnas, tomēr ir arī tadas šūnas, kur to ir vairāk – aknu un nieru šūnās, vai eitrocītos, kur to vispār nav. Eritrocīti ir diferencētas šūnas, kas rodas eritroblastos kaulu smadzenēs, kur eksocitozes ceļā izvada ārā kodolu. Tie nespēj dalīties bez kodola, tāpēc mirst pec 60-90 dienām, noārdās liesā vai aknās.
Kodolu izmērs un skaits un forma var ļoti atšķirties, pafrasti tas ir 5 mkm liels, aizņem 10 % no šūnas tilpuma. (vārpstveida gludās muskulatūras šūnās kodoli ir iegareni. Fizioloģiski ļoti aktīvās šūnās kodola forma vart būt ļoti sarežģīta, pat izlocīta (piemēram, dziedzeršūnās, lekocītos).
Kodolam ir galvenās sastāvdaļas:
Kodola apvalks;
Kodola sula (Nukleoplazma; karioplazma; kariolomfa);
Hromosomas (hromatīns);
Kodoliņš.

!!!!!Kodolos dažādu pataloģiju gadījumā var novērot ieslēgumus. Tie brīvi novietojas kodola sulā, visbiežak tos veido brīvas vīrusu daļinas vai to grupas, retāk – glikogēna molekulas (vielmaiņas slimības – glikenožu gadījumā).

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −8,98 €
Work pack Nr. 1144857
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register