Auzas pārējo graudaugu kultūru vidū līdz šim nevarēja lepoties ar lielākajām sējplatībām, augstākajām ražām vai lielāko pieprasījumu, taču pamazām graudaudzētāji sāk pievērst lielāku uzmanību arī auzu audzēšanai. Apmēram pēdējo desmit gadu laikā auzas Latvijā ik gadu tiek audzētas apmēram 50 tūkst. hektāru lielās platībās, kas kopumā sastāda vien 10- 12% no kopējās graudaugu sējplatības. Tas droši vien tāpēc, ka vidējais auzu ražības līmenis valstī ir tikai mazliet lielāks par 2 t ha-1, kas rada nepareizu priekšstatu par auzām kā par nopietnu biznesa kultūru.
No selekcionāra viedokļa raugoties, visas šobrīd tirgū piedāvātās auzu šķirnes ir ar pietiekami augstu ražības līmeni, starp tām ir atrodamas arī šķirnes ar ļoti labu kvalitātes rādītāju potenciālu. Graudaudzētājiem vienkārši ir jāņem vērā tās pamatprasības, kas obligāti jāievēro, ja vien vēlas iegūt stabilas un pietiekami augstas auzu ražas katru gadu. Jāņem vērā katras šķirnes specifiskās prasības. Iespējams, ka daļa audzētāju ietekmējušies no mīta, ka auzas ir pašas pieticīgākās no graudaugiem, sējamas tur, kur neizdodas labas kviešu vai miežu ražas, un, ka arī mēslošana auzām var būt pieticīga. Bet šie priekšstati ir pilnīgi aplami, tādēļ tie ir jāmaina, jo daudzu mūsdienu šķirņu ražības potenciāls sniedzas līdz pat astoņām tonnām no hektāra. Tas nozīmē, ka ražošanas sējumos būtu jārada apstākļi, lai varētu iegūt vismaz 5 t auzu graudu no hektāra.
Referātā apkopoju iespējami plašākus dažādu autoru viedokļus par auzām un to audzēšanas tehnoloģijām, un īpatnībām.…