Augsnes
Nokrišņu sezonalitāte ietekmē augsnes veidošanās procesus. Lietus periodā organiskās vielas sadalās un ieskalojas augsnē. Turpretim sausajā gadalaikā mitruma trūkuma dēļ mikroorganismu dzīvības procesi palēninās un bagātīgās zāles segas atliekas nesatrūd pilnīgi. Līdz ar to augsnē uzkrājas trūdvielas. Sausākajās vietās veidojas tuksneša savannu sarkanbrūnās augsnes, bet tuvāk mitrajiem ekvatoriālajiem mežiem - garzāļu savannu sarkanās feralītās augsnes.
Augu valsts
Savannas augu valsts ir pielāgojusies skopajiem nokrišņiem. Piemēram, akāciju lapas ir gandrīz kā adatas, tādēļ no tām izgaro maz ūdens. Maizes koka stumbrs ir ārkārtīgi resns un kalpo kā ūdens noliktava. Valdošajiem apstākļiem ir pielāgojusies arī zāle – tās biezi sazarotās saknes var uztvert un maksimāli izmantot visus nokrišņus.
Kukaiņi.
Vairākumu savannā dzīvojošos kukaiņus var iedalīt trīs grupās: siseņos, skudrās un termītos. Siseņu populācija palielinās un tie apdraud zāli un kokus, milzīgie siseņu bari var pilnībā noēst zāli plašā teritorijā, bet siseņi ir vērtīgas barības avots daudziem dzīvniekiem. Termītiem savannā ir būtiska nozīme: viņu ejas augsnes virsējiem slāņiem nodrošina labu vēdināšanu un ūdens caurlaidību. Savannās dzīvo arī daudz parazītisku ērču.…
