Sventes un Briģenes ezera zooplanktona vertikālais izvietojums

Jebkurš tūrists un dabas mīļotājs apmierinās parasti tikai ar jūsmošanu par ezeriem, turpretim citiem tas lieti noder saimnieciskajām darbībām, vai atpūtas bāzes ierīkošanai turpat tuvumā.
Jāzina ne vien tas, ka ezerus un to bagātības labāk izmantot, bet arī kā tos pasaudzēt mūsu nākamajai paaudzei.
Studiju darba tēmu izvēlējos patstāvīgi un mans mērķis bija izpētīt Sventes un Briģenes ezera vertikālo zooplanktona izvietojumu, kā arī sniegt detalizētu pārskatu par ezerā mītošajiem zooplanktona veidiem, iepazīstināt ar viņu izvietojuma daudzumu pa dziļumiem, kādās sugās tie tiek iedalīti, kāda ir to loma ezerā ūdens vidē un kādas ir viņu atšķirības mainoties dažādiem apstākļiem ezera vidē.
Studiju darba uzdevumi:
1)Izpētīt ievāktos zooplanktona paraugus Sventes un Briģenes ezerā.
2)Izsecināt zooplanktona izmaiņas mainoties ezera dziļumiem ik pēc 5m.
3)Zooplanktona nozīme vides izvērtēšanā.
4)Sventes un Briģenes ezera fizikāli ķīmisko parametru analīze.
Zinātnisko pētījumu mērķis: Izpētīt Sventes un Briģenes ezera vertikālo zooplanktona izvietojumu.
1.Literatūras apskats
1.1. Ezers
Par ezeriem sauc dažāda lieluma un formas dabiskus pārāk neaizaugušus ūdens baseinus ar stāvošu vai daļēji tekošu ūdeni.
Kā atšķirt ezeru no citiem ūdens baseiniem (dīķiem, bedrēm, liekņām u. c.), it īpaši tajos gadījumos, ja ūdens baseins ir mazs un aizaudzis?
Baseini, kas ir ļoti aizauguši un ir mazāki par vienu ha, parasti par ezeru neuzskata, kā arī par ezeriem neuzskata arī tādus, kas ir sekli, kaut arī lieli ūdens baseini, kuri ir aizauguši tā, ka virsma ir pilnīgi segta ar ūdens augiem. Ļoti sīki ezeriņi, kas ir ļoti stipri aizauguši, parasti ir pieskaitāmi pie cita veida ūdeņiem.…