Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:510881
 
Author:
Evaluation:
Published: 20.02.2011.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 7 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Jūra    3
  Baltijas jūra    3
  Baltija jūras lielākās ekoloģijas problēmas    4
  Viļņi    6
  Baltijas jūras stāvoklis    7
  Ūdens sāļums un temperatūra    7
  Kāpas jūras krastā    8
  Krasta līnija    9
  Svešas sugas Baltijas jūrā    9
  Svešu sugu ieviešana    9
  Izplatītākie svešo sugu organismi    10
  Secinājumi    11
  Izmantotā literatūra    12
Extract

Var teikt, ka ūdens riņķojums sākas un beidzas jūrā. Ūdens, kas pa upēm sasniedz jūru, nes visu to cilvēka radīto un dabisko procesu pēdas, kas pa ceļam to ietekmējuši. Visā pasaulē jūras krastam tuvojas rajonos lielās platībās ir ļoti plaši vides postījumi. Tas attiecas arī uz Baltijas jūru. Baltijas jūra ir stipri noslēgts okeāna rajons, kam ar Pasaules okeānu ir ļoti lēna ūdens apmaiņa. Mēslojumam un toksiskajām vielām tāpēc ir tendence koncentrēties; pārmēslošanas un indīgo vielu, piemēram, dioksīna, problēma ir aktuāla. Stipri cietusi ir jūras ērgļu populācija, bet pelēkais un pogainais ronis stāv tuvu iznīcības bezdibeņa malai. Pārmēslošana izraisa skābekļa trūkumu pie gultnes, sadaloties visam organiskajam materiālam, kas tiek producēts ūdens virsējos slāņos. Tas dažos rajonos novedis pie gultnes faunas bojāejas un zivju skaita samazināšanās.

Baltijas jūra

Baltijas jūra ģeoloģiski ir jauna jūra – tā ir tikai dažus tūkstošus gadu veca. Sākusi veidoties pirms apmēram 10 tūkst. gadu, kad kusa ledājs. Savā attīstībā tā izgājusi vairākus veidošanās etapus: Baltijas Ledus ezers, Joldijas jūra (no šīs jūras arktiskās faunas līdz mūsdienām saglabājusies tikai viena suga – pogainais sīkronis ), Ancilus ezers, Litorīnas jūra. Baltijas jūras veidošanās turpinās arī mūsdienās, piemēram, Baltijas līča daļas gadā ceļas par 9 mm, bet jūras dienviddaļā novēro sauszemes grimšanu – 1 mm gadā. Pašreizējo Baltijas jūras attīstības stadiju sauc par Pēclitorīnas (limnejas) jūru.…

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,98 €
Work pack Nr. 1238988
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register