Iekšējā
Šūnas satur hlorofilu un citus pigmentus (atkarīga aļģu krāsa).
Spēj veikt fotosintēzi un sintezēt organiskās vielas.
Vienšūnas, daudzšūnu organismi.
Lapotņi – pavedienvieda, plātņveida, stobrveida, vienkārši vai zaroti.
Ārējā
Apvienojas grupās – kolonijas, cenobijas.
Dzīvo saturu ietver –šūnapvalks
Citoplazma, kodols, hromatofori.
Šūnas centrālajā daļā izveidojas vakuola.
Aļģu plastīdas -hromatofori.
Sugas
Pašlaik pasaulē aprakstītas vairāk nekā 30 000 aļģu sugas, kuras iedala 10 nodalījumos:
Zeltaino aļģu nodalījums;
Kramaļģu nodalījums;
Dzeltenzaļo aļģu nodalījums;
Eiglēnaļģu nodalījums;
Zaļaļģu nodalījums
Mietruaļģu nodalījums;
Pirofītu nodalījums;
Brūnaļģu nodalījums;
Sārtaļģu nodalījums;
Zilaļģes nodalījums.
Zaļaļģes
Izpaltītas – saldūdeņos; jūrās, okeānos, uz augsnes, koku stumbriem un priekšmetiem, kalnos uz sniega;
Īpatnības – vienšūnas(hlorellas) un daudzšūnu
(pavedienveida – spirogīra, daudzšūnu – ulvas) Barības vielas uzkrājas cietes un eļļu veidā.
Vairošanās veids – Veģetatīvi, bezdzimumvairošanās, dzimumvairošanās.
Nozīme –izmanto lopbarībai; notekūdeņu bioloģiskajai attīrīšanai,barība ūdens iemītniekiem.
Eiglēnaļģes
Izplatītas – saldūdeņos, jūrās; reti – okeānos
Īpatnības – Vienšūnas; pārvietojas ar vicām. Piemīt gan augu, gan dzīvnieku pazīmes, gaismā veic fotosintēzi, bet tumsā no apkārtējās vides uzņem barības vielas.
Vairošanās veids – veģetatīvi – gareniski daloties uz pusēm
Nozīme – veicina ar organiskām vielām piesātinātu ūdeņu attīrīšanos. Kalpo par objektu pētījumiem laboratorijās.…
