Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
  • Biotas daudzveidības saglabāšana un cilvēku dzīves kvalitāte

     

    Samples5 Biology

4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:818259
 
Author:
Evaluation:
Published: 06.04.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 9 units
References: Used
Extract

Viena no fundamentālākajām analīzēm par biotas un cilvēku teritoriālajām attiecībām ir veikuši Gerardo Ceballos un Paul Ehrlich [1., 406.]. Tika izveidota izlase no zīdītājiem, kuru izplatība ir labi zināma, un izskaitļota to teritoriju sarukšana, izmantojot vēsturiskos datus. Viņi izvēlējās 173 sugas no kopumā 4650 zināmajām zīdītāju sugām – tātad reprezentēti tika 4 % zīdītāju sugas. Nebija pārsteigums, atsedzot vispārējo patiesību, ka zīdītāju iznīcība sakrita ar teritorijām, kur cilvēku populācija bija vislielākā. Šādi izcēlās Dienvidaustrumu Āzija un Indija, kur 60% teritorijās bija iznīkuši 75%-100% no vietējiem zīdītājiem cilvēku tiešas darbības rezultātā. Nozīmīgākie cēloņi tam bija mājvietas zaudēšana un izmedīšana. Āfrikā bija novērojamas citādas sakarības – lielākie zaudējumi netika sasaistīti ar cilvēku aktivitātēm. Lielākie zīdītāju zaudējumi tika novēroti Sahāras reģionā, kur, lai gan cilvēku blīvums ir mazs, medīšanas intensitāte ir liela. Būtisks faktors bija arī mājdzīvnieku – zālēdāju konkurence par nabadzīgajiem barības resursiem. Pētījuma galvenais secinājums bija tas, ka no analizētās 173 sugām 50 % bija pieredzējušas savas vēsturiskās dzīvesvietas zaudējumu cilvēku tiešas darbības rezultātā.
Ir novērojuma izteikta likumsakarība, ka mazākos Zemes platuma grādos ir lielāka biotas daudzveidība. Kāds var apskaust siltās zemes tikai ieraugot, cik bagātīgi ir tropiskie džungļi, kamēr cits var novērtēt Latvijas daudzveidīgo dabu tikai pēc pabūšanas nabadzīgajā ziemeļu tundrā.
Viens, kas izskaidro to, ir teritorija – mazākos platuma grādos ir lielākas sauszemes platības. Lielāka platība nosaka arī lielāku daudzveidību, jo:
Pastāv vairāk ģeogrāfiskās barjeras, bet attīstības princips ir barjeru pārvarēšana;
Sugām ar lielāku areālu ir lielāka ģenētiskā daudzveidība;
Notiekot ārējo apstākļu anomālijām, ir iespēja izglābties citur (dinozauriem tas gan neizdevās, kaut gan dzīvoja uz lielā Pangejas kontinenta);
Lielākos apgabalos ir lielākas dzīvo organismu populācijas, tādēļ sugu rašanās ir daudz ātrāka, nekā izmiršana [5.].

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −7,98 €
Work pack Nr. 1115171
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register