Cilvēka evolūcija

Pirms nepilniem 150 gadiem angļu dabas pētnieks Čārlzs Darvins pārsteidza pasauli, uzrakstot grāmatu par cilvēk aizcelšanos no pērtiķa. Mūsdienās šis Darvina darbs ir evolūcijas teorijas pamatā. Vārdu evolūcija lieto, aprakstot dzīvo organismu attīstību un mainību. Teorijai ir trīs galvenās daļas. Pirmā ir mainība. Nav divu pilnīgi vienādu dzīvnieku vai augu. Visi dzīvie organismi atšķiras pēc lieluma , formas, krāsa, izturības. Teorijas otrā daļa ir dabiskā izlase. Izdzīvo un vairojas tie organismi, kas labāk pielāgojušies noteiktiem apstākļiem. Piemēram, auga vai dzīvnieka izdzīvošana var būt atkarīga no tā krāsas. Dažiem dzī8vniekiem vai augiem ir īpašības, kas ir piemērotākas apkārtējai videi. Šādu pielāgošanos sauc par adaptāciju. Trešā teorijas daļa ir iedzimtība. Adaptācija, kas palīdz izdzīvot, kā, piemēram, krāsa vai forma, var tikt nodota pēcnācējiem. Lielākas iespējas ir izdzīvot tiem pēcnācējiem, kam iedzimst šīs īpašības. Vairāku paaudžu laikā labāk piemērojušās augu un dzīvnieku sugas saglabājušās, bet mazāk piemērojušās ir lemtas iznīcībai. Daudzi cilvēki uzskata, ka miljoniem dažādo sugu, kas apdzīvo Zemi, ir evolūcijas rezultāts.
Dabiskā izlase. 1859. gadā Čārlzs Darvins uzrakstīja grāmatu „Sugu izcelšanās”, kurā izklāstīja evolūcijas teoriju. Daudzi cilvēki smējās par Darvina ideju, ka cilvēks ir radniecīgs dzīvniekiem. Darvins savu evolūciju izstrādāja, pētot dzīvniekus Galapagu salās. Viņi bija unikāli, bet vienlaikus arī līdzīgi dzīvniekiem Dienvidamerikas kontinentā. …