Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
  • Piensaimniecība, piena kvalitātes un izslaukuma maiņa atkarībā no barības un ciltsdarba

     

    Research Papers30 Biology

5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:900465
 
Author:
Evaluation:
Published: 10.05.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 9 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    1
1.  Piens    1
1.1  Piena nozīme cilvēka organismā    1
1.2  Piena ķīmiskais sastāvs    1
1.3  Kur rodas piens?    3
1.4  Faktori, kas ietekmē piena daudzumu    4
1.5  Piena pirmapstrāde un uzglabāšana    5
1.6  Piena izmantošana    5
2.  Piena govju ēdināšana un ciltsdarbs    7
2.1  Piena lopkopības barības bāze    7
2.1.1  Ganību zāle    8
2.1.2  Zaļbarība    8
2.1.3  Siens    9
2.1.4  Skābsiens    9
2.1.5  Skābbarība    10
2.1.6  Lopbarības sakņaugi    11
2.1.7  Kartupeļi    11
2.1.8  Spēkbarība    12
2.2  Govju barības diennakts devas    12
2.3  Govju ēdināšana ziemā    13
2.4  Govju ēdināšana vasarā    13
2.5.  Ciltsdarbs    14
3.  Govju ēdināšana z/s „Āboliņi”    16
3.1  Z/s „Āboliņi” darbības apraksts    15
3.2  Lopbarības bāze    18
3.3  Ēdināšana vasarā    19
3.4  Ēdināšana ziemā    20
4.  Izslaukums z/s „Āboliņi”    21
4.1  Izslaukums atkarībā no govs šķirnes    21
4.2  Izslaukums atkarībā no gadalaika    22
4.3  Izslaukuma pieaugums ciltsdarba rezultātā    22
  Secinājumi un priekšlikumi    25
  Annotation    26
  Saīsinājumu un nosacīto apzīmējumu saraksts    27
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    28
  Pielikumi    1
1.  pielikums    1
2.  pielikums    2
3.  pielikums    3
4.  pielikums    4
5.  pielikums    5
6.  pielikums    6
Extract

1.1 Piena nozīme cilvēka organismā
Piens ir neaizstājams cilvēka uztura elements. Jau dažas minūtes pēc tam, kad mazulis ir ieradies pasaulē, viņš saņem mātes pienu vai tā aizstājēju. Arī pieaugušo uzturā piens ir viens no galvenajiem pārtikas produktiem. Zinātnieki vēl strīdas par to, kad tieši cilvēki pirmo reizi sāka slaukt savus mājdzīvniekus, taču piena ražošanas aizsākumi ir meklējami ap 6000 gadu senā pagātnē. Piena produkti – siers, jogurts un citi – radīja apvērsumu neolīta laikmeta cilvēka dzīvē, jo nodrošināja augstvērtīgu pārtiku visa gada garumā. Tas jo īpaši būtiski bija tad, kad ražas sezona bija pagājusi, un vairs nebija iespējams pārtikt no ogām, sēnēm un citiem ēdamajiem augiem. Visbiežāk plaša patēriņa pienu iegūst no govs, taču pasaulē ir arī citi zīdītājdzīvnieki, kuri dod pienu. [8]
Zinātnieki uzskata, ka piena labvēlīgā ietekme skaidrojama ar augsto kalcija līmeni, kas spēj novērst piesātināto piena tauku kaitīgo ietekmi. Ir atklāts arī, ka tie bērni, kas dzer pienu, ir veselīgāki par tiem, kas pienu nedzer. Tika noskaidrots, ka piena dzērāji smēķē mazāk nekā nedzērāji. Pēdējā laikā atrodami konfliktējoši viedokļi par piena ietekmi uz veselību. Lielbritānijas Sirds fonds uzskata, ka jāveic papildpētījumi par piena ietekmi uz veselību. [9]
1.2 Piena ķīmiskais sastāvs
Galvenās piena sastāvdaļas ir ūdens, tauki, olbaltumvielas (proteīns), laktoze (piena cukurs), vitamīni un minerālvielas. Piens arī satur nelielu daudzumu pigmentu, enzīmu, u.c. vielas.
Proteīns ir viena no svarīgākajām gan piena sintēzei, gan jauno dzīvnieku audu un orgānu veidošanai nepieciešamajām barības vielām. Tikai daļa sagremojamā proteīna nogulsnējas organismā olbaltumvielu veidā. Pēc šīs daļas spriež par proteīna bioloģisko vērtību.
Tauki ir enerģijas avots, tie nepieciešami arī gremošanas trakta normālai darbībai. Barības taukos atrodas tajos šķīstošie vitamīni A,E,D. Taukos esošās nepiesātinātās taukskābes – linolīnskābe, linolskābe un arahidonskābe jāpiegādā ar barību, jo organismā tās netiek sintezētas. Šīs taukskābes darbojas kā biokatalizatori. Tauku trūkums barības devā pasliktina ēstgribu, var izraisīt gremošanas traucējumus, dzīvmasas pieauguma samazināšanos. Pasliktinās proteīna, ogļhidrātu un tauku sagremojamība, kalcija un karotīna asimilācija organismā.
Ogļhidrāti. To grupā ietilpst cukuri, ciete, kokšķiedra un daudzi citi savienojumi. Dzīvnieku organismā, izņemot nedaudz cukura un glikoigēna, ogļhidrātu nav, bet augu valsts barības līdzekļos ogļhidrāti ir apmēram 80% no sausnes masas. Ogļhidrāti nepieciešami lielākajai daļai vielmaiņas norišu, kas saistītas ar oksidēšanos, aminoskābju pāraminizēšanos, tauku sintēzi, minerālvielu maiņu utt. Ogļhidrātiem, tāpat kā proteīnam un taukiem, ir liela nozīme piena sintēzē. To nepietiekams daudzums barībā izraisa vielmaiņas traucējumus.
Ūdens. Dzīvnieku vajadzība pēc ūdens tiek apmierināta trīs veidos: ar ūdeni, ko satur barība, ar dzeramo ūdeni un ūdeni, kas veidojas audos oksidācijas rezultātā. Parasti tiek uzrādīts tas ūdens daudzums, ko dzīvnieks uzņem ar dzeramo ūdeni. Slaucamā govs vidēji dienā iztērē 70 – 120 l dzeramā ūdens. Ūdenim organismā ir šķīdinātāja nozīme, tajā barības vielas tiek iznēsātas pa visu organismu un barības vielu noārdīšanas produkti – izdalīti no tā. Daudzas ķīmiskas reakcijas organismā, kas noris fermentu iedarbībā, notiek ūdens šķīdumā. Ūdenim svarīga nozīme ir arī ķermeņa termoregulācijā. Nenodrošinot pietiekamu daudzumu ūdens, rodas traucējumi organisma vielmaiņā, aizkavējas augšana, samainās dzīvnieku produktivitāte, pasliktinās barības izmantojamība.
Vitamīni. Liellopu ēdināšanā svarīga nozīme ir taukos šķīstošajiem vitamīniem E,D,A. Tomēr liela nozīme ir arī ūdenī šķīstošajiem B grupas un C vitamīniem.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,98 €
Work pack Nr. 1131800
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register