Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:912401
 
Author:
Evaluation:
Published: 07.02.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 7 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Dzīvnieku valsts iedalījums    4
1.  Vienšūņi    5
1.1.  Pārstāvji    5
  Barošanās    6
  Vairošanās    6
  Īpatnības    6
  Sūkļi    7
2.1.  Pārstāvji    7
  Barošanās    7
  Vairošanās    8
  Īpatnības    8
  Zarndobumaiņi    8
3.1.  Pārstāvji    8
3.2.  Barošanās    9
3.3.  Vairošanās    9
3.4.  Īpatnības    10
  Tārpi    11
4.1.  Pārstāvji    11
  Barošanās    11
  Vairošanās    12
  Īpatnības    13
5.  Posmkāji    13
5.1.  Pārstāvji    13
  Barošanās    14
  Vairošanās    14
  Īpatnības    15
  Gliemji    15
6.1.  Pārstāvji    15
  Barošanās    16
  Vairošanās    16
  Īpatnības    17
  Adatādaiņi    17
7.1.  Pārstāvji    17
  Barošanās    17
  Vairošanās    18
  Īpatnības    18
  Hordaiņi    18
8.1.  Pārstāvji    18
  Zivju klase    19
  Abinieku klase    20
  Rāpuļi    21
  Putni    22
  Zīdītāji    23
  Pētījums    24
  Secinājumi    28
  Izmantotā literatūra    29
Extract

Gandrīz visi vienšūņi pārtiek no gatavām organiskām vielām. Mainīgās amēbas barība ir baktērijas, vienšūnas aļģes un citi vienšūnas organismi. Amēbas izveidotās māņkājiņas apņem ceļā sastapto barības objektu un pēc tam saplūst kopā, mēdījumu ieslēdz citoplazmā. Skropstaiņiem (tupelītei) atšķirībā no amēbām ir šūnas mute un rīkle. Barību ievada mutē, vēzējot ap muti esošās skropstiņas. Ap barības piciņu vienšūņa ķermenī izveidojas gremošanas vakuola, kurā no citoplazmas ieplūst gremošanas sula. Gremošanas sulas ietekmē sarežģītās barības vielas sašķeļas vairākās vienkāršās vielās. Vienšūņu ķermenī vienlaikus var atrasties vairāki desmiti gremošanas vakuolu. Zaļā eiglēna un tai līdzīgi vienšūņi var baroties gan kā zaļie augi, gan kā dzīvnieki. To citoplazmā atrodas hloroplasti, kuros gaismas klātbūtnē no neorganiskām vielām veidojas organiskas. Tumsā šie vicaiņi uzsūc organisko vielu šķīdumu vai rij baktērijas.
Vairošanās
Visbiežāk vienšūņi vairojas daloties. Dalīšanās sākas ar kodola dalīšanos. Kodols izstiepjas, pakāpeniski kļūst arvien garāks un beidzot vidū pāržmaudzas. Dalīšanās laikā notiek pulsējošo vakuolu, vicu un citu organoīdu veidošanās. Daudzi parazītiskie vienšūņi daloties izveido nevis divus, bet vairākus jaunus indivīdus.

Īpatnības
Vienšūņi ir mikroskopiski. To ķermenis sastāv no vienas šūnas, kuras pamatsastāvā ietilpst citoplazma ar vienu vai dažiem kodoliem. Dzīvo visās ūdenstilpnēs (no peļķes līdz okeānam), mitrā augsnē, augos, dzīvniekos un cilvēkā.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register