Antropogēnās ietekmes rezultātā zīdītāju populācijas Baltijas jūrā samazinās

7. Secinājumi
1) Izpētot dažādus avotus un salīdzinot datus, darba sākumā izvirzītā hipotēze apstiprinās tikai daļēji;
2) Antropogēnā ietekme ļoti būtiski ietekmē jūras zīdītājus, tie ir ļoti jūtīgi pret cilvēka klātbūtni, īpaši piesārņojumu un arī citiem traucējumiem (troksnis, vibrācijas, traucējumi, klimata izmaiņas, zvejniecība);
3) Līdz aptuveni 1980. gadam zīdītāji cieta no piesārņojuma, masveidā saslima ar dažādām slimībām, kļuva neauglīgi, tāpēc saglabājās tikai neliela daļa no populācijām, tomēr, kopš jūrā vairs nenonāk tik daudz toksīni un zīdītājus sāka aizsargāt, tie samērā veiksmīgi ir spējuši savas populācijas atjaunot;
4) Cūkdelfīnu gada maksimālais pieaugums ir 4% gadā, tomēr lielākajā daļā Baltijas jūras pieaugums nav novērojams;
5) Pogainā roņa populācija kopš 1988. gada ir pieaugusi ar ātrumu 4,5% gadā, kas ir uz pusi mazāk, nekā kopumā būtu iespējams.
6) Pelēkā roņa populācijas pieaugums ir ātrs (>10% gadā) starp 1990. un 2000. gadu. Līmenis samazinājās dažus gadus atpakaļ ~6%, bet populācija atkal sāka pieaugt un 2012. gadā tika novērots augstākais īpatņu skaits;
7) 1988. gadā PDV vīruss nogalināja 50% no plankumainajiem roņiem. No šī gada metiena neizdzīvoja neviens mazulis. Līdzīga situācija notika arī 2002. gada pavasarī, tomēr visā Baltijas jūrā plankumainajiem roņiem ir tendence palielināt populācijas ar 12% gadā;
8) Kopumā situācija liecina, ka stāvoklis Baltijas jūrā uzlabojas, jūrā vairs nenonāk tik daudz toksīni, ķīmiskās vielas, smagie metāli, zīdītāju populācijas sāk problemātiski un pamazām, bet tomēr atjaunoties, vai vietām to skaits (Somu līcī) ir stabili nemainīgs.



…