Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:952291
 
Evaluation:
Published: 17.11.2008.
Language: Latvian
Level: Elementary school
Literature: 4 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Vispārīgas ziņas    3
2.  Abinieku ārējā uzbūve    3
3.  Abinieku skelets    4
4.  Abinieku muskulatūra    5
5.  Gremošanas sistēma    5
6.  Elpošanas sistēma    5
7.  Asinsrites sistēma    6
8.  Izvadsistēma    6
9.  Vielmaiņa    6
10.  Nervu sistēma    6
11.  Abinieku vairošanās    7
12.  Abinieku attīstība    7
13.  Abinieku izcelšanās    7
14.  Abinieku nozīme    8
15.  Latvijas vardes    8
16.  Kā vardes aizsargājas    8
17.  Purva varde    9
18.  Ezera varde    9
19.  Zaļā varde    9
20.  Latvijas krupji    10
21.  Pelēkais krupis    10
22.  Zaļais krupis    11
23.  Smilšu krupis    11
24.  Varžukrupis jeb ķiplokkrupis    12
25.  Sarkanvēdera ugunskrupis    12
26.  Latvijas tritoni    13
27.  Mazais tritons    13
28.  Lielais tritons    14
29.  Cecīlijas    14
30.  Salamandras    14
31.  Izmantotā literatūra    15
Extract

Vispārīgas ziņas

Abinieki dzīvo uz Zemes jau miljoniem gadu un tos var atrast visur, izņemot Antarktīdu un Grenlandi. Agrāk zemi klāja purvaini džungļi, kuros mita kukaiņi un abinieki. Abinieki ir pirmie mugurkaulnieki, kas pārgāja no ūdens uz ūdens- sauszemes dzīvi.
Zināms vairāk nekā 2800 abinieku sugu. Latvijā sastopamas 11 sugas: tās ir – 4 varžu, 5 krupju un 2 tritonu sugas. Visvairāk ir bezastaino abinieku sugu- ap 1800. Astaino- tuvu 300 sugām. Bezkājaino- ap60 sugu. Pie abiniekiem pieder vardes, krupji, tritoni, cecīlijas un salamandras. Pēc ārējām un citām pazīmēm abiniekus iedala bezastainos, astainos un bezkājainos. Vardes un krupji pieskaitāmi pie bezastainajiem, bet tritoni pie astainajiem abiniekiem. Bezkājaino abinieku Latvijā nav, tie dzīvo tropu zemēs.
Bezkājaino abinieku ķermenis ir tārpveidīgs, bez kājām. Šie abinieki, rokoties ar galvu, veido ejas mitrā zemē un satrūdējušās augu atliekās. Bezkājainajiem abiniekiem, atšķirībā no astainajiem un bezastainajiem, olas attīstās uz sauszemes.
Visi abinieki pieder pie aukstasiņu (poikilotermiem) dzīvniekiem, kam ķermeņa temperatūru nosaka apkārtējā vide. Ziemu tie nolien slēptuvēs un noguļ ziemas miegā.
Kailā āda ir mīksta un mitra un tai liela loma elpošanā. Gāzu apmaiņa notiek tikai caur mitru ādu, tāpēc abinieki saulainā laikā meklē slēptuves.
Abinieki, kuru olas attīstās ūdenī, dzīvo vai nu saldūdeņos, vai to tuvumā, bet ir sugas, piemēram, bezkājainās cecīlijas, kurām ūdens tuvums nav nepieciešams, dažas to sugas ūdenī pat slīkst.

Abinieku ārējā uzbūve

Abinieku ķermenis ir īss, plats, bez ārēji redzamas astes (vardes, krupji) vai slaids un ar izteiktu asti (tritoni). Abinieku kailajā, plānajā ādā ir daudz dziedzeru, kas izdala gļotas. Gļotas izveido uz ķermeņa virsmas šķidruma kārtiņu, kurā šķīst atmosfēras skābeklis. Tāpēc iespējama elpošana caur ādu. Daži ādas dziedzeri izdala gļotas, kas pasargā ādu no dažādām slimībām un sēnītēm. Vairākums abinieku ir indes dziedzeri, kas palīdz šiem dzīvniekiem aizsargāties no to dabiskajiem ienaidniekiem.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,98 €
Work pack Nr. 1377977
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register