Sezonālās svārstības – tās ir svārstības, kuras periodiski atkārtojas katra gada noteiktā laikām, katra mēneša noteiktās dienās vai katras dienas noteiktās stundās. Šīs izmaiņas spilgti parāda dinamikas rindas grafiskie attēli. Par sezonālām svārstībām sauc dinamikas rindu līmeņu svārstības kalendārā gada ietvaros. Sezonālās svārstības ar dažādu intensitāti parādās visās dzīves sfērās; ražošanā, apgrozībā un patēriņā. Tās ir raksturīgas lauksaimnieciskai ražošanai, zvejniecībai, demogrāfiskiem un sociāliem procesiem. Sezonalitāti rada dabas faktorim, kā arī sociālekonomiskie faktori. Sezonālās svārstības parasti negatīvi ietekmē ražošnu, tirdzniecību transportu un citas cilvēku darbības sfēras, jo dažos laika periodos rodas pārslodze, bet citos – esošo iespēju nepilnīga izmantošana.
Sezonalitātes indekss raksturo dinamikas rindu līmeņu svārstības kādā slēgtā laika periodā, piemēram, gadā, ceturkcsnī. Tā aprēķināšanas pamatā ir empīriskās rindas faktisko līmeņu attiecināšana pret attiecīgā perioda vidējo (tipisko) līmeni vai matemātiski pārveidotiem līmeņiem, kas izsaka attīstības pamattendenci.
Praksē lieto galvenokārt šādus sezonalitātes indeksu aprēķināšanas paņēmienus:
Aritmētiskā vidējā paņēmienu;
Slīdošo vidējo paņēmienu;
Analītiskās izlīdzināšanas paņēmienu.1
Prognozēt nozīmē, balstoties uz faktiem, datiem paredzēt stāvokli, attīstību, iznākumu. Prognozēšanas lietošana paredz, ka attīstības likumsakarības, kas pastāvēja agrāk (dinamikas rindas iekšienē), saglabāsies arī prognozējamā nākotnē, t.i., prognoze pamatojas uz ekstrapolāciju.
…
