Vides ētika

Secinājumi
1. Cilvēka attiecības ar apkārtējo vidi ir nozīmīgas, lai sekmētu visas pasaules eksistences nākotni. Vides ētika pievēršas tām problēmām, kas izpaužas cilvēka attiecībās ar dabisko vidi. Cilvēkam ir svarīgi apzināties savu lomu un milzīgo ietekmi uz apkārt notiekošajiem vides procesiem. Vides ētika analizē tik svarīgo cilvēka un dabas, dzīvnieku, augu mijiedarbību un cilvēka ietekmi uz vidi.
2. Tikai ar likumu un citu tiesību normu palīdzību vien nav panākamas būtiskas sabiedrības uzvedības un sabiedriskās kārtības izmaiņas, cilvēkam jau no bērnības vajadzētu ieaudzināt cieņu pret dabu un vidi – izturēties pret to saudzējoši. Sabiedrībai ir jāmāca vides uztvere, apziņa, kas ietekmē viņu rīcību. Pārliecība par vides aizsardzības nepieciešamību cilvēkos veidojas viņu ikdienas darbībā. Arī vadošajām iestādēm ir jāzina, kā iedzīvotāji uzvedas vidē un jāveic konkrēti pasākumi, lai šie cilvēki saudzīgi izturētos pret dabas objektiem.
3. Cilvēkam nekādos apstākļos nevajadzētu sevi nostādīt augstāk par dabas procesiem un vajadzētu vairāk uzmanības pievērst vides saudzēšanai.
4. Atkarībā no vēsturiskā perioda, reliģiskajiem uzskatiem, zinātnes un tehnoloģiju pieaugošās nozīmes, mainījusies cilvēka un vides mijiedarbība, savstarpējā saskare un attieksme. …