Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:128489
 
Author:
Evaluation:
Published: 03.01.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 11 units
References: Not used
Extract

Rudens atdzišana iesākas tad, kad iestājas negatīva siltuma plūsma. Grafikā redzams, ka virsējiem ūdens slāņiem raksturīga homotermija (līdz 5 m dziļumam ūdens temperatūra ir nemainīga – +10,8 °C), bet dziļāk tiešā temperatūras stratifikācija ( no 10 m dziļuma ūdens temperatūra pakāpeniski samazinās). Šāds temperatūras sadalījums izskaidrojams ar to, ka konvekcijas dēļ ūdens virsējā slānī vairāku metru dziļumā atdziest vienmērīgi, bet dziļāk, kur konvekcija notiek daudz lēnāk, vasaras periodā sasilušie ūdens slāņi ar aukstākajiem virsējiem sajaucas lēnāk, tādēļ kādu laiku tieši zem augšējiem aukstajiem slāņiem esošajos zemākajos slāņos saglabājas augstāka temperatūra, kā arī šie slāņi sasilst no siltuma plūsmas, kas nāk no ezera dibena (Skat. 3. att.).
Ziemas atdzišana sākas ar momentu, kad parādās pretēja jeb apgriezta temperatūras stratifikācija (temperatūra ūdens virskārtā nokrīt zem +4°C, bet dziļumā pieaug). Grafikā redzams, ka zemākā temperatūra novērojama ūdens virsējos slāņos (+2°C), bet palielinoties dziļumam, tā pieaug (16 m dziļumā – +2,7°C). Šāds temperatūras sadalījums izskaidrojams ar to, ka ezera virsējie slāņi aukstās gaisa temperatūras (sniega nokrišņu un tā sasalšanas rezultātā) ietekmē strauji atdziest, bet konvekcija ar zemāk esošajiem slāņiem notiek lēnāk, tādēļ šeit ilgāku laiku saglabājas augstākas temperatūras (to ietekmē arī pienākošā siltuma plūsma no ezera dibena) (Skat. 3. att.).
Ezeri aizsalst tikai tad, kad visā dziļumā ūdens temperatūra ir pazeminājusies līdz +4 °C, bet virskārtā līdz 0 °C. Ezera dziļajās vietās inerce ir lielāka, tāpēc vispirms aizsalst sekli līči un piekrastes un tikai pēc tam ledus sega izplatās uz dziļākām ezera vietām. Ledus sega ezeros ir patstāvīgāka kā upēs – tā ātrāk parādās un ilgāk saglabājas (Zīverts, 2004). Usmas ezeram raksturīga noturīga ledus sega visā ziemas periodā. Ledstāves laikā ledus biezums pieaug straujāk aukstās ziemās un ar mazu sniega segu uz ledus.
Ja Latvijas A daļā ledus sega sāk veidoties novembra 2. Pusē un ledstāve saglabājas 3,5- 5 mēnešus, bargās ziemās pat 6 mēnešus, tad Latvijas R daļā ledus sega veidojas salīdzinoši vēlāk un saglabājas īsāku laiku – vidēji līdz 3 mēnešiem.
1982. – 1983. gada ziemā un 1984. – 1986. gada ziemās, ledus segas izveidošanās novērota decembra sākumā un vidū, bet 1981. – 1982. gada ziemā ledus sega izveidojusies vēlāk, janvāra sākumā. 1983. – 1984. gada ziemā, ledus sega veidojusies daudz vēlāk, tikai februāra sākumā, kas liecina, ka šajā gadā ziemas sākums ir bijis relatīvi siltāks kā citos gados. Visā novērotajā periodā, ledus segas uzlūšana reģistrēta aprīļa mēnesī. Tādējādi, var noskaidrot, ka visīsākais ledstāves ilgums ir bijis 1983. – 1984. gadā, tikai 61 dienu, bet visgarākais 1985. – 1986. gadā – 124 dienas, uz pusi garāks laika periods kā 1983. – 1984. gada ziemā. Ledstāves ilgums liecina par relatīvi garākām ziemām. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register