Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:170172
 
Evaluation:
Published: 03.03.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Not used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Baltijas jūras pirmsākumi    4
  Baltija jūras vispārējs raksturojums    5
  Dzīvie organismi Baltijas jūrā un tās piekrastē    6
  Fauna    6
  Flora    6
  Īss barības ķēdes apraksts    7
  Baltijas jūras ietekme uz Latvijas klimatu    8
  Piesārņojums Baltijas jūrā    9
  Cēloņi piesārņojumam    9
  Iespējamie risinājumi    10
  Lielākās traģēdijas Baltijas jūrā    11
  Secinājumi    12
  Izmantotā literatūra    13
  Pielikums    14
  Pielikums nr. 1    15
Extract

Baltijas jūras pirmsākumi


Baltijas jūrai ir interesanta vēsture. Tā izveidojās, kad pirms vairāk nekā 10 000 gadiem kusa agrākais ledājs. Laika gaitā Baltija jūra ir piedzīvojusi vairākas attīstības fāzes - sākot no saldūdens ezera līdz pat tipiskai iekškontinentālai jūrai, kādu mēs to pazīstam šodien.
Šajā Baltijas ledus ezera reģionā gandrīz tūkstoš gadus notika milzīgu mērogu dabas katastrofas, pieliekot punktu tā attīstībai. Zemes šaurums, kas agrāk savienoja kontinentu ar Skandināviju tika pārrauts. Ezera ūdens milzu straumē plūda uz rietumiem un ezera līmenis uzreiz nokritās par aptuveni 26 metriem. Pārrāvums noveda arī pie tā, ka radās savienojums, pa kuru no rietumiem varēja ieplūst sāļais ūdens.
Zemes pacelšanās pēc apmēram tūkstoš gadiem, kas sekoja ledus kušanai, vēlreiz dramatiski mainīja apstākļus. Joldijas jūra, kas toreiz radās, bija sāļāka nekā mūsdienu Baltijas jūra. Tā bija arktiskā jūra ar arktisku faunu. Vēl šodien šīs faunas pēdas atrodamas Baltijas jūrā. Piemēram, pogainais ronis. Tas, kā arī virkne citu sugu, ir saglabājies un spējis pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Bet lielākajai daļai sugu bija jāizzūd. Kas tad īsti notika? Savienojums ar jūru rietumos „aizsērēja”.
Jauna sālsūdens pieplūde beidzās, bet vienlaikus milzīgi kūstošā ledus saldūdens daudzumi atšķaidīja jūras ūdeni. Vēlreiz izveidojās milzīgs saldūdens ezers- Ancilus ezers. Tas pastāvēja vairāk nekā tūkstoš gadus.
Bet jūra atgriezās. Pirms apmēram 7000 gadiem atvērās savienojums Dānijā, kas pastāv vēl šodien. Sākumā savienojumus bija gan dziļāks, gan platāks nekā tagad, un toreizējā jūra Litorīnas jūra- bija sāļāka par mūsdienu Baltijas jūru.
Taču zemes pacelšanās turpinājās, un dāņu šaurumi pamazām kļuva šaurāki u seklāki. Kopš tā laika līdz mūsdienām Baltijas jūras ūdens atkal ir kļuvis saldāks. Ir izveidojusies mūsdienu sājūdens jūra, kam ir savs īpašas speciālas prasības augiem un dzīvniekiem, kas tajā dzīvo.
Šķiet, ka tagad jūras attīstības gaita atkal mainās. Dienvidskandināvijā zemes pacelšanos nomainīja grimšana. Lēnām, bet nepārtraukti, savienojums Dānijā kļūst dziļāks, paverot ceļu lielākiem sāļā ūdens daudzumiem. Taču tas ir process, kas aizņem neiedomājami daudz laika.

Author's comment
Editor's remarks
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register