Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:293399
 
Author:
Evaluation:
Published: 12.04.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 4 units
References: Not used
Extract

Ienākumi Zviedrijā ir sadalīti diezgan vienmērīgi. Vidusmēra pelnītājs maksā tiešajos nodokļos ap 30% no savas bruto algas. Turklāt darba devējam ir jāmaksā valstij 33% no algu saraksta summas darbinieku sociālajai nodrošināšanai. Bez tam ikviens maksā 6 – 25% lielo apgrozījuma nodokli par precēm un pakalpojumiem. Ir svarīgi, kādus pakalpojumus cilvēki saņem par saviem nodokļiem.
Sociālo labklājību zviedri bauda no šūpuļa līdz kapam. Bērnam piedzimstot, abi vecāki var dalīties 15 mēnešu apmaksātā atvaļinājumā. Visi vecāki saņem vienādu bērnu pabalstu, līdz bērns sasniedzis 16 gadu vecumu. Pēc tam tie jaunieši, kas turpina savu izglītību pēc obligātās deviņgadīgās pamatskolas, saņem studiju pabalstu. Daudzām ģimenēm ar zemākiem ienākumiem pienākas dzīvokļu piemaksa. Slimības gadījumos cilvēki saņem slimības naudu 75 – 85% apmērā no zaudētajiem ienākumiem, atkarībā no slimības ilguma. Lielāko daļu no medicīniskās aprūpes izdevumiem, ieskaitot ārsta izrakstītās zāles sedz no valsts līdzekļiem. Par bezdarbnieku pabalstiem atbildīgas ir arodbiedrības, tās finansē ar biedru naudām, darba devēju iemaksām un valsts dotācijām.
Pensijas vecums gan vīriešiem, gan sievietēm ir 65 gadi. Vecuma pensijas, kas ir indeksētas attiecībā pret dzīves dārdzību, ir padarījušas Zviedrijas pensionārus samērā turīgus. Caurmērā mūža garums ir augsts, tas ir 76 gadi vīriešiem un 81 gads sievietēm.
Simt gadu laikā Zviedrija ir attīstījusies no galvenokārt agrāras valsts līdz tādai, kurā mazāk par 3% darbaspēka ir nodarbināts lauksaimniecībā. Tomēr politika, lielais fermu ražīguma pieaugums un parlamentārie lēmumi, kopā ņemti, ir saglabājuši Zviedrijai spēju pašai sevi apgādāt ar vairāk nekā 80% no nepieciešamiem lauksaimniecības produktiem.
XIX gadsimtā, sakoties Eiropas industrializācijai Zviedrija varēja piegādāt dzelzsrūdu un kokmateriālus, tas ir – rūpnīcu, dzīvokļu un tehnoloģisko iekārtu būvē pieprasītās izejvielas. Zviedrijas agrīnās dzelzs un meža produkta ražotnes arī izmantoja valsts hidroenerģiju. Tehnoloģiskais progress dzelzs un tērauda ražošanā, kā arī jaunie ķīmiskie procesi kokšķiedras pārvēršanā celulozē ļāva šīm nozarēm strauji attīstīties. Tās tad arī ilgus gadus dominēja.…

Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register