Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:407354
 
Author:
Evaluation:
Published: 31.03.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Dēdēšanas procesi    4
2.  Dēdējumgaroza (evejums)    9
3.  Sulfīdu iegulu oksidēšanās zona    10
4.  Dēdēšanas produktu pārnese un izgulsnēšanās    12
5.  Mehāniskā pārnese un diferenciācija    13
6.  Ķīmiskā un bioķīmiskā dēdēšanas produktu diferenciācija sedimentācijas baseinos    15
7.  Diaģenēze    18
8.  Galvenie eksogēno ģeoķīmisko procesu tipi    19
  Izmantoto izziņas avotu un literatūras saraksts    22
Extract

Visi dzīļu ģeoloģisko procesu produkti, nonākot Zemes virsmā, cenšas pielāgoties jaunajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem, un viena no izpausmēm ir iežu dēdēšana, kuru ietekmē gan fizikāli, gan ķīmiski, gan bioloģiski faktori. Atkarībā no konkrētajiem apstākļiem dominējoša loma var būt kādam no atsevišķiem faktoriem vai arī darbojas to kombinācijas.
Dēdēšanas rezultātā veidojas šķīstošas vielas un nešķīstoši savienojumi, gan dēdēšanas procesos neizmainīti sākotnējie komponenti, gan arī to izmaiņu produkti.
Mūsdienu kontinentu virsmā saistībā ar klimatiskajiem apstākļiem pastāv noteikta dēdēšanas procesu zonalitāte – arīdā un nivālā klimatā dominējoša loma ir fizikālai, bet humīdā klimatā ķīmiskai un bioķīmiskai dēdēšanai. Lielā mērā dēdēšanas ātrumu un intensitāti iespaido ieža struktūra un plaisainība, rupjgraudainie ieži sadēd vieglāk par smalkgraudainajiem.
Minerālu noturīgums pret ķīmisko dēdēšanu ir pakļauts noteiktām likumsakarībām un visumā sakrīt ar jau labi pazīstamo Bovēna kristalizācijas rindu.
Dēdēšanas procesos darbojas daudzas ķīmiskas reakcijas, no kurām galvenās ir hidrolīze, oksidēšanās – reducēšanās, jonu sorbcija un apmaiņa, karbonatizācija, hidratācija, kompleksu savienojumu veidošanās, dialīze.Minerāla sabrukšana un izmaiņas sākas ar tām režģa daļām un virzieniem, kuri prasa minimālo enerģijas patēriņu. Dēdēšanu iespaido arī iežastruktūra un plaisainība: rupjgraudainie un plaisainie ieži sadēd ātrāk par smalkgraudainiem un masīviem.
Visus dēdēšanas produktus var nosacīti iedalīt šķīstošos un nešķīstošos, lai gan nešķīstošu minerālu un iežu vispār nav. Minerāli, kurus pieņemts uzskatīt par nešķīstošiem, būtībā ir tikai mazšķīstoši, ūdens vidē no jebkuras kristāliskas vielas virsmas migrē joni, tas attiecas arī uz silikātu minerāliem, ilgstošā kontaktā ar ūdeni tie sadalās, galvenokārt hidrolīzes ceļā, ko apstiprina daudzkārt atkārtotie eksperimenti: traukā ar destilētu ūdeni iebērtssilikāriežu pulveris pēc zināma laika ūdenim piešķir bāzisku reakciju. Dzelzi saturošie minerāli (silikāti, sulfīdi) savukārt visbiežāk sadalās oksidēšanās procesu rezultātā. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register