Observatorijai bija liela nozīme astronomijas un navigācijas attīstībā, tāpat tā ir pazīstama kā vieta, caur kuru iet Griničas (nulles) meridiāns. Tā atrodas Griničas parka pakalnā.
Karalisko Griničas observatoriju 1675. gadā dibināja karalis Čārlzs II, lai pilnveidotu navigācijas un kartogrāfijas metodes, pamatakmens tika ielikts 10. augustā.[1] Tajā pašā laikā karalis iedibināja karaliskā astronoma amatu observatorijas vadītājam. Par pirmo karalisko astronomu kļuva Džons Flemsteds. Ēka tika pabeigta 1676. gada vasarā.[2] Londonas gaisa piesārņojuma dēļ 1947. gadā tika pieņemts lēmums pārcelt observatoriju 70 km uz dienvidaustrumiem no Griničas. Pašlaik observatorijas telpās izvietots astronomijas un navigācijas rīku muzejs.
Galvenie faktori, kas ietekmē meridiānu izveidi valstīs, gan savā valstī, gan kopējā meridiāna izveidi ir ģeogrāfiskais valstu stāvoklis kā arī kopējas stāvoklis pasaulē tobrīd. To var ietekmēt pat ar ģeogrāfiju nesaistītas lietas, kaut gan ja gandrīz visi procesi, kas notiek valstī, ir vairāk vai mazāk saistīti ar ģeogrāfiju. Ja runā par pašām valstīm, kuras izveidoja savu sākuma meridiānu nebija tikai lielvalstis, lai gan gandrīz visas lielvalstis izveidojas savus sākuma meridiānus, bet arī politiski vai teoloģiski svarīgu pilsētu centros vai valstu galvas pilsētās.
Pētot valstu sākuma meridiānus, bija visai interesanti, jo nācās saskarties ar dažādiem faktoriem, kas bija visai interesanti. Es sapratu, ka valstis, kuras ir izveidojušas savu meridiānu pārsvarā, ir valstis, kur ģeogrāfiskais novietojums un ģeogrāfiskais stāvoklis ir visai interesants. Un, lai pilnībā izpētītu un saprastu, kā meridiāns radās un kāda ir tā attīstība, sākumā nepieciešam pilnībā iepazīties ar valsts, vai konkrētas pilsētas visām ģeogrāfiskajām īpašībām un vispārējo informāciju, kas saistīta ar šo pilsētu, vai valsti, kurā pilsēta atrodas.
…
