Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:445629
 
Author:
Evaluation:
Published: 19.03.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 8 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
1.  ĪSS PĀRSKATS PĀR RADIOAKTIVITĀTES ATKLĀŠANAS VĒSTURI    4
2.  VISPĀRĪGS RADIOAKTIVITĀTES RAKSTUROJUMS    4
3.  STAROJUMA AVOTI    7
3.1.  DABISKIE STAROJUMA AVOTI    7
3.2.  ANTROPOGĒNIE RADIOAKTIVITĀTES AVOTI    8
4.  RADIOAKTĪVĀ STAROJUMA IEDARBĪBA UZ DZĪVAJIEM ORGANISMIEM    9
  NOBEIGUMS    12
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    13
Extract

Radioaktīvais piesārņojums ir viens no bīstamākajiem piesārņojuma veidiem, tāpēc lai izprastu piesārņojuma ietekmi uz vides kvalitāti, ekosistēmām un dzīvajiem organismiem, ir svarīgi ir noskaidrot radioaktivitātes fizikālās īpašības, tās izcelsmes avotus un ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
Darbā ir ietvertas nodaļas, kas apskata radioaktivitātes atklāšanas vēsturi, aplūko to kā fizikālu parādību, sniedz ieskatu par radioaktivitātes mērvienībām, kā arī parāda radioaktīvā starojuma avotus un skaidro tā ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
Fizikālo atklājumu virkni ievadīja vācu zinātnieks Vilhelms Konrāds Rentgens, kurš 1895. gadā atklāja līdz tam nepazīstamu , cilvēku maņu orgāniem neuztveramu staru veidu – X starus. Tie deva iespēju redzēt cauri necaurspīdīgiem priekšmetiem un fotografēt šo priekšmetu iekšējo, blīvuma ziņā atšķirīgo struktūru. Šos starus vēlāk nosauca atklājēja vārdā par rentgenstariem. Gadu vēlāk franču fiziķis Antuāns Anrī Bekelers novēroja urāna sāļu jaunu īpašību – izstarot neredzamus starus ar lielu caurspiešanās spēju. Vielu īpašību izstarot neredzamus caurspiesties spējīgus starus vēlāk nosauca par radioaktivitāti, bet pašus elementus – par radioaktīviem elementiem. Bekelers novēroja, ka ķīmiskā savienojuma veids, temperatūra, spiediens, elektriskie un magnētiskie lauki to neiespaido. Tas norādīja uz vēl nezināmu elementu īpašību, kuras noskaidrošanai rūpīgus eksperimentu uzsāka poļu zinātniece Marija Skladovska Kirī un viņas vīrs Pjērs Kirī. 1899. gadā angļu zinātnieks Ernsts Rezerfords pierādīja, ka radioaktīvais starojums sastāv no diviem komponentiem, kuri atšķiras ar dažādu caurspiešanās spēju - alfa un beta stariem. Pēc gada Villards pierādīja vēl trešo radioaktīvā starojuma komponentu – gamma starus, kuru caurspiešanās spēja ir vislielākā. Pirmie eksperimenti prasīja daudz zinātnieku dzīvību, jo tikai 1902. gadā sāka pētīt radioaktivitātes negatīvo ietekmi uz dzīvajiem organismiem. (1.,2., 3.) …

Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register