Bioma (gr. bios dzīve, dzīvība) – ekoloģiski un fizionomiski atšķirīgs liela sauszemes reģiona augu un dzīvnieku sabiedrību tips. Viena no augstākajām veģetācijas klasifikācijas vienībām (pēc ranga tūlīt zem biosfēras), kam raksturīgs samērā līdzīgs klimats un veģetācijas tips.
Biomas limitējošie faktori ir temperatūra un nokrišņu daudzums (kritiskais rādītājs ir iztvaikojamības un nokrišņu attiecība). Biomas robežas visumā sakrīt ar klimatiskās joslas robežām. No kritiskajiem vides faktoriem atkarīgas augu dzīves formas, kas nosaka augu sabiedrību kopainu.
Visas pasaules sauszemes ekosistēmas iedala pamata ekosistēmu tipos jeb biomos. Tie ir, piemēram, tuksnesis, tundra, tropu lietus mežs, stepe un savanna. Viduseiropā un Ziemeļeiropā pamata ekosistēmu tipi ir mērenās joslas platlapju meži, ziemeļu skujkoku meži un tundra. Lielākā daļa Baltijas ziemeļu daļas un Skandināvijas mežu ietilpst mērenās joslas skujkoku mežu (taigas) zonā.
Sauszemes reģionos, kuros ir pietiekams nokrišņu daudzums (>600mm gadā) un pozitīva gada vidējā temperatūra, izvietojušās mežu biomas. Samazinoties nokrišņu daudzumam vai pazeminoties temperatūrai, veidojas skrajmežu, krūmāju un zālāju biomas, bet reģionos, kur ir ekstremāli vides apstākļi (maz nokrišņu vai zema temperatūra), sastopami tuksneši un tundras.
Robežas starp biomām nav krasa, parasti starp tām ir plaša pakāpeniska pārejas zona – ekotons. Biomas atšķiras pēc bioloģiskā jeb dzīvesformu spektra. Lielāks fanerofītu (augi, kam atjaunošanās pumpuri atrodas >5 m virs zemes) īpatsvars ir tropu mūžzaļo mežu biomā, bet hemikriptofītu (augi, kam atjaunošanās pumpuri atrodas augsnē detrīta slānī) – zālāju biomā (stepes, savannas) un tundrā. Tuksnešos vairāk nekā puse augu sugas ir terofīti (viengadīgi augi, kas vairojas ar sēklām).…
