Kūdra ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem dabas resursiem, ko eksportē. Kūdras eksports no Latvijas īpaši strauji (par 90% pret iepriekšējo gadu) ir palielinājies 1998. gadā. Galvenās Latvijas kūdras importētājas bija Vācija un Nīderlande, kuru īpatsvars kūdras eksportā sasniedza 70%. Kūdras eksports pārsniedza kūdras ieguvi uzkrājumu dēļ.
Kūdra ir viena no Latvijas ievērojamākajām dabas bagātībām. Purvu kopplatība Latvijā sasniedz 6401 km2, jeb 9,9% no valsts teritorijas. Kūdras resursi, nepilnīgās purvu izpētes dēļ, nav precīzi noteikti, bet tie varētu būt ap 11,3 miljardiem m3, jeb 1,7 miljardi t. No tiem apmēram 1,1 miljards t ir kurināmā kūdra. Diemžēl liela daļa no šiem resursiem dažādu apstākļu dēļ nebūs izmantojama vai arī to izmantošana būs apgrūtināta, jo tos klāj vērtīgas mežaudzes, tie atrodas zem lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, kā arī aizsargājamās teritorijās.
Kūdras fondā ietvertas 5799 kūdras atradnes, no tām 7 ar platību lielāku par 5000 ha, 87 ar platību 1001 - 5000 ha un 109 ar platību 501 - 1000 ha. Lielākā daļa kūdras krājumu koncentrēti Valsts austrumu un centrālajos rajonos. Atradņu vidējais dziļums ir 2 - 5 m, maksimālais sasniedz 12 m. No kopējās platības 49,3% aizņem zemie purvi, 41,7% - augstie, bet 9% - pārejas purvi. No visām purvu platībām 69,7% atrodas neskartā stāvoklī, 15% ir nosusinātas un tiek izmantotas lauksaimniecībā, 8,4% aizņem nosusinātas mežaudzes, 3,9% izmanto kūdras ieguvei. 1,8% kūdras krājumu ir jau izmantoti, bet 1,2% aizņem ūdenskrātuves.
Kūdras ieguvei potenciāli izmantojamas 852 atradnes, to skaitā 255 atradnes, kas ir lielākas par 100 ha, bet no tām ir izpētītas tikai 92 atradnes. Aptuveni viena septītā daļa no neskartajām purvu platībām (75 tūkst.ha) atrodas Valsts aizsardzībā kā rezervāti un liegumi.
Kūdras atradņu meklēšanas un revīzijas darbi jauna, precizēta Kūdras fonda sagatavošanai ir veikti Tukuma, Talsu, Ventspils, Liepājas, Kuldīgas, Saldus, Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Ludzas, Krāslavas, Madonas, Daugavpils, Rēzeknes un Rīgas rajonos. Bet valsts budžeta nepietiekamā finansējuma dēļ, kūdras atradņu meklēšanas darbi ir pārtraukti.
80-tajos gados kūdras ieguve Latvijā bija labi attīstīta. To veica 9 kūdras rūpnīcas un 22 pārvietojamās mehanizētās kolonas (PMK). Gadā tika iegūts līdz 3,2 milj.t lauksaimniecības kūdras (pakaišiem, kompostiem u.c.) un 1,1 milj.t kurināmās kūdras.…
