Latīņamerikas kultūras reģions

1531. gada 9. decembrī indiānis Huans Djego, acteks,kuru sauca par Runājošo Ērgli, iedams pāri Tepejakas kalnam (Meksikā, netālu no galvaspilsētas Mehiko), pēkšņi izdzirdēja neparastas dziesmas skaņas. Pacēlis acis, viņš ieraudzīja jaunu, skaistu sievieti, kas viņu uzrunāja un lika doties pie Mehiko bīskapa un izteikt lūgumu, lai tiktu uzcelta baznīca viņas, Dieva Mātes un Žēlsirdības Mātes, godam. Izdzirdējis šo lūgumu, bīskaps atbildēja, ka to izpildīs tikai tādā gadījumā, ja Dievmāte dos zīmi, kas apliecinātu, ka lūdzēja patiešām ir viņa. Huans Djego darīja Dievmātei zināmu bīskapa nosacījumu, un viņa atbildēja, lai Huans kāpj Tepejakas kalna virsotnē. Vietā, kur aug tikai kaktusi, dzelkšņi un ērkšķu krūmi, indiānis ieraudzīja ziedam skaistas kastīliešu rozes. Viņš saplūca rozes un aiznesa tās Dievmātei, kas savām rokām tās sakārtoja indiāņa apmetnī un mugurpusē sasēja mezglu, lai rozesneizbirst.Kad bīskaps Huanu Djego pieņēma, indiānis atvēra savu apmetni, un no tā uz grīdas izbira skaistas rozes, bet uz paša apmetņa tieši bīskapa acu priekšā parādījās Dievmātes attēls – tā, it kā to būtu uzgleznojusi dievišķa roka. Par brīnumu tiek uzskatīts tas, ka apmetnis, uz kura ir Dievmātes attēls, nesairst. Baznīca šo Dievmātes attēlu nosauca par Gvadalupes Dievmātes attēlu un pasludināja Gvadalupes Dievmāti par Meksikas un visas Amerikas aizbildni.