Secinājumi
Pētījuma rezultātā varu secināt, ka precīzāks tas būtu bijis, ja tiktu aptaujāti 100% LKK 1. kursa studenti, vairāk tiktu iesaistīti vīriešu kārtas pārstāvji un jautājumi būtu konkrētāki un skaitā vairāk. Rezultāti arī varētu būt neprecīzi gadījumā, ja respondenti nav koncentrējušies uz jautājumiem, ir centušies ātrāk atbildēt uz tiem un nav bijuši godīgi savās atbildēs.
Rezultāti uzrāda, ka vairāk kā puse aptaujāto studentu ir stopējuši vienu vai vairākas reizes un tikai 24% studentu nav stopējuši vispār. Tas pierāda, ka stopēšana ir aktuāla LKK 1. kursu studentu vidū. Rezultātus var salīdzināt ar citiem veiktajiem pētījumiem par stopēšanu, piemēram, ar pētījumu, kurā tika anketēti jaunieši līdz 18 gadiem. Pētījums atklāja, ka 33% bērnu stopē un to vecums, kas ar to nodarbojas, ir no 14 – 16 gadiem (”Bērnu stopēšanas pieredze Latvijā” 1.r.). Arī manā pētījumā vidējais vecums, kad studenti sākuši stopēt, ir 16 gadi.
Pētījuma procesā atklājās, ka stopējošo studentu vidū ir vismaz viens vai vairāki draugi, kas arī stopē, kas pierāda, ka stopēšana ir populāra jau plašākā mērogā par Latvijas Kultūras koledžas 1.kursu. Arī draugi varētu būt tie, kas ir iespaidojuši citus doties stopēt vai vispār pamudinājuši uz stopēšanu. Kā būtiski iemesli stopēšanai, tiek izvirzīti arī sabiedriskā transporta nekursēšana naktīs, nepietiekams kursēšanas biežums dienā, neregulāra transporta darbība, kura sekas ir šī transporta nokavēšana (ir risks, ka arī paši respondenti nav ievērojuši noteiktos laikus), sabiedriskā transporta biļešu dārgums un naudas nepietiekamība, sabiedriskā transporta neesamība, nekursēšana. Daļa studentu gan atklāj, ka stopē tomēr tieši adrenalīna un azarta dēļ.
Salīdzinoši interesants būtu pētījums par LKK 2.kursu stopēšanas aktualitātēm un salīdzināt ar 1.kursu. Pēc gada pētījumu varētu atkārtot un pārbaudīt, kas ir mainījies studentu domās, uzskatos un stopēšanas pielietojumā (gada laikā studenti tiktu iesaistīti dažādās aktualitātēs par un ap stopēšanu).…
