Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:721916
 
Author:
Evaluation:
Published: 25.02.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads    3
2.  Zemestrīces Turcijā    4
3.  Lielākās zemestrīces    5
4.  Stiprākās zemestrīces no 1906. līdz 1964.gadam    7
5.  Karte    8
6.  Izmantotā literatūra    9
Extract

1.Ievads.

Katru gadu zemestrīcēs iet bojā tūkstošiem iedzīvotāju un tiek sagrautas daudzas ēkas. Daudzi cilvēki zaudē dzīvesvietas un tuviniekus. Viens no iemesliem ir zemestrīces, kuras spēj nodarīt milzīgus postījumus.
Zemestrīces pieder pie dabas katastrofām un to cēloņi ir tektoniski. Zemestrīces rodas zemes garozas plātņu kustības rezultātā. Zemestrīces nav iespējams novērst, taču cilvēki laika gaitā ir iemācījušies mazināt to postošās sekas un samērā laicīgi noteikt to sākšanās brīdi. Lai to noteiktu ir izveidoti zemestrīču brīdinājuma dienesti, kuru uzdevums ir noteikt zemestrīču rašanās vietu un to iespējamo stiprumu. Neraugoties uz veiktajiem aizsardzības pasākumiem, postījumi zemestrīču laikā ir milzīgi. Zemestrīču sākšanās vietu sauc par hipocentru, bet vietu uz Zemes virsmas, kas atrodas tieši virs hipocentra sauc par epicentru. Parasti vislielākais zemestrīces trieciena stiprums ir epicentrā.
Pie tektoniskajām katastrofām pieder arī vulkāna izvirdumi un noslīdeņi, kuri arī nes milzīgus postījumus.

Secinājumi: Pasaules pastāvēšanas laikā zemestrīces ir nodarījušas milzīgus postījumus cilvēcei. Ja nebūtu zemestrīces, tad pasaulei nebūtu jāpārdzīvo tik lielas traģēdijas un nebūtu jāzaudē tik daudzas nevainīgu cilvēku dzīvības.



2. Zemestrīces Turcijā.

Viena no pasaules postošākajām zemestrīcēm 1999.gadā satracinājusi Turciju. Tiek lēsts, ka bojā varētu būt gājuši apmēram 10 000 cilvēku. Ik dienas glābšanas vienības sadrupušo ēku drupās atrod arvien jaunus bojā gājušos.
Pēc pēdējiem datiem vairāk nekā 35 000 cilvēku zemestrīcē ievainoti – daudzi no tiem nopietni. Cerības, ka izdosies atrast cilvēkus, kas dzīvi aprakti zem māju drupām, nedēļas nogalē kļuva aizvien mazākas un mazākas – rekordists šai ziņā ir kāds pavecāks vīrs, kuru izdevies glābt 60 stundas pēc zemestrīces.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register