Secinājumi
Pētījumā tika apgūta punktu-adatu metode, ko izmanto sugu uzskaitīšanai. Tika veikti aprēķini un izprasts kā novērtēt sugu daudzveidību izmantojot indeksus. Iegūtas iemaņas atbilst darba mērķim un uzdevumiem.
Jau no paša sākuma neizpratni radīja tas, ka Šenona-Vīnera metodē daudzas sugas netiek uzskaitītas vispār. Šenona indeksu mēdz kritizēt tieši par to, ka aprēķinos nevar iekļaut visas sugas dotajā teritorijā. Taču darba veikšanas gaitā tika konstatēts, ka arī neiekļaujot visas sugas, var izrēķināt daudzveidību. Tāpēc Šenona indekss ir viens no biežāk izmantotajiem sugu daudzveidības novērtēšanā.
Noteikti pie aprēķiniem jāņem vērā kādā sezonā tiek uzskaitīta daudzveidība. Visticamāk, ka rezultāti atšķirsies, ja mēs apsekojam teritoriju agrajā pavasarī, vasaras sākumā, vai rudens beigās. Atšķirības veidosies tāpēc, ka dažas sugas izdīgst dažādā laikā un izmēri arī mainās laika gaitā, tas ietekmē pieskārienu skaitu un arī iegūtos rezultātus.
Pētījuma rezultāti pierādīja, ka pat cilvēku pārveidotajā teritorijā (kartupeļu lauks) biodaudzveidība var būt vidējā līmenī (2.41).
Atrastās kļūdas kolēģa tabulā liecina par to, ka veicot gan uzskaiti, gan aprēķinus, ir jābūt ļoti uzmanīgam un precīzam, un labāk visu pārbaudīt divreiz.
Pētījumā tika izprasts kā tiek vērtēta daudzveidība. Šo metodi varētu izmantot arī citos pētnieciskos darbos, vienīgi grūtības autorei sagādātu sugu atpazīšana un to nosaukumi latīņu valodā, bet arī šīs grūtības varētu atrisināt iesaistot pētnieciskajā darbā biologus. Sugu uzskaitīšanu noderētu izmēģināt arī lauka apstākļos.
…
