4. Akmeņogļu baseinu raksturojumi
Apalaču akmeņogļu baseins – atrodas ASV austrumu daļā, Ohaio, Pensilvānijas, Rietumvirdžīnijas, Kentuki, Tenesī un Alabamas štatā, Apalaču rietumu malas ieliecē. Viens no lielākajiem baseiniem pasaulē. Platums ~ 187, 6 tk km2. Ogles veidojušās karbona periodā. Sastopamas subbituminozās, bituminozās ogles un antracīts. [2]
Augšsilēzijas akmeņogļu baseins – atrodas Polijā un Čehoslovākijā. Platums 5450 km2. Ogles veidojošās karbona periodā. Sastopamas visu veidu ogles - no liesajām līdz garliesmu oglēm. [2]
Ļenas ogļu baseins – atrodas Krievijā, Jakutijā un Krasnajorskas novada ziemeļaustrumos, Sibīrijas platformas Viļujas sineklīzē un Verhojanskas un Tamiras malas ieliecēs. Platums 600 tūkst. km2. Ogles veidojušās jūras, krīta un neogēna periodā. Ogļu slāņi ir līdz 1800 m dziļumam. Rietumu daļā atrodas brūnogles, austrumu – akmeņogles. [2]
Rūras akmeņogļu baseins – lielākais akmeņogļu baseins Rietumeiropā. Atrodas Rūras upes baseinā, Vācijā. Platība ~4 tūkst. km2, 65 % ir koksējamās ogles. [2]
Tunguskas ogļu baseins – atrodas Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jakutijas un Irkutskas apgabalā, Sibīrijas platformas rietumu daļā. Platība 1, 05 milj. km2. Ogles veidojušās perma un karbona periodā. 125 -1250 m biezā slāņkopā. Daļa slāņa atsedzas zemes virspusē. Ogles - no brūnoglēm līdz antracītam. [2]
…
