Japāna sastopamas šādas dabas zonas:
Mūžzaļo cietlapju mežu un krūmāju zona: raksturīga subtropu joslai, galvenokārt Vidusjūras piekrastē. Tur aug cipreses, pīnijas, oleandri, citrusi. Augiem ir cietas lapas vai dzelkšņi, kas nesažūst vasaras karstumā. Šajā zonā atrodas daudz slaveno kūrortu. Lielas platības aizņem vīnogu plantācijas un augļu dārzi (olīvkoki, apelsīni, persiki).
Taiga ir skuju koku mežs. Skujkoki sāk augt vietās, kur vasaras ir tik siltas, ka spēj izkust daudzgadīgā sasaluma slānis augsnē. Tas parasti novērojams tad, ja gada siltākajā mēnesī vidējā temperatūra ir virs + 10 °C. Ziemas var būt ļoti bargas. Ziemeļu puslodē taiga atrodas uz dienvidiem no tundras, mērenās joslas ziemeļu daļā. Trūdvielu slānis augsnē ir tikai dažus centimetrus biezs, jo trūkst zaļo augu masas, kas ietekmē tā veidošanos. Dienvidu puslodē skujkoki gandrīz nav sastopami, jo attiecīgajos platuma grādos ir okeāns un nav sauszemes.
Izplatītākie koki taigā ir egles, priedes, baltegles, lapegles. Tās ir izturīgas pret ziemas salu. taigā dzīvo aļņi, vilki, lapsas, lāči, sermuļi un citi dzīvnieki. Iedzīvotāji nodarbojas ar kokmateriālu sagatavošanu un medī kažokzvērus.
Mitrie ekvatoriālie meži (tropiskie lietus meži) aug ekvatoriālajā joslā. tie ir mūžzaļi.
Mitrie ekvatoriālie meži veidojas tādā gadījumā, ja nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu un gaisa vidējā temperatūra ir ļoti augsta. Koki sasniedz 50 m augstumu, tos apvij liānas un parazītaugi. Augu sugu daudzveidība ir milzīga. Meži tiek iznīcināti, lai iegūtu vērtīgus kokmateriālus. Izplatīti kultūraugi ir banāni, cukurniedres, kafijkoki, kakao koki, manioka. Arī dzīvnieku daudzveidība ir liela - čūskas, kukaiņi, putni, pērtiķi un citi dzīvnieki.
…
