Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:899988
 
Author:
Evaluation:
Published: 12.04.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Not used
Extract

Vulkāns ir atvere Zemes virsā, caur kuru izplūst ugunīga lava, pelni un gāzes. Parasti lava un pelni apkārt šai atverei izveido kalnu. Vulkānu “uzvedība” atkarīga no tā, kāda tipa magma izplūst. Piemēram, vulkāni Havaju salās un Islandē atrodas virs karsto mantijas iežu izplūdes vietām, sauktām par karstajiem punktiem. Lava, kas izplūst pa šiem vulkāniem, nāk no dažkārt pat vairāk nekā 150 km liela dziļuma mantijā. Izkausēta lava pa Zemes garozas plaisām izspiežas virszemē un veido blīvu, melnu iezi – bazaltu. Lavas plūšanas ātrums sauszemē var sasniegt 50 km stundā. Ja šī tipa lava izplūst zem ūdens, tā strauji atdziest, sacietē un veido vulkāniskās salas. Ja lava ir piesātināta ar gāzēm, tās izvirdums ir kā strūklaka. Kamēr šī lava plūst brīvi, tā izverd vienmērīgi, bez eksplozijas. Cita tipa vulkāni radušies ir vietā, kur okeāniskā plātne pavirzās zem kontinentālās. Okeāniskā garoza daļēji kūst, veidojot stīgru lavu, kura ir bagāta ar silīcija dioksīdu un kurā ir arī ūdens. Izvirduma laikā, krasi krītoties spiedienam, ūdens pārvēršas tvaikā. Notiek eksplozija, kurā tiek izmesti putekļi un gāzes, kas traucas lejup pa vulkāna nogāzēm ar ātrumu 200 km stundā. Šo parādību franču valodā sauc par nuée ardente, kas nozīmē “kvēlojošā lavīna”. Karstā lava, toksiskās gāzes un slāpējošie pelni – to visu izverd vulkāns, un tie var būt nāvējoši dzīvām būtnēm. Taču cilvēki turpina dzīvot vulkānu pakājē, par spīti draudošajām briesmām. Tas ir tādēļ, ka vulkāniskās augsnes parasti ir auglīgas, bet vulkānu izvirdumi atkārtojas ar lieliem starplaikiem.

1991. gadā netālu no Filipīnu galvaspilsētas Manilas izvirda Pinatubo vulkāns, kas 10 dienu laikā pārklāja apkārtni ar 7 m biezu lavas un pelnu slāni. Vulkāna izmestās gāzes un pelni piesārņoja visu Zemes atmosfēru, vēl 4 gadus pēc izvirduma tie bija sastopami stratosfērā.

1902. gadā, kad notika Monpelē izvirdums Martinikā, Karību jūras salā, no vulkāna lejup traucās nuée ardente, noklājot visu Senpjēras ostu. Bojā gāja vairāk nekā 29000 cilvēku. Izdzīvoja vienīgi cietumnieks, kurš bija ieslēgts pazemes kamerā. Mūsu ēras 79. gadā notika līdzīgs izvirdums, kad Vezuvs dubļos un pelnos apraka Senās Romas impērijas pilsētas - Herkulānu, Pompejus un Stabijas. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −1,48 €
Work pack Nr. 1178725
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register