Norvēģijas karaliste

Valsts Eiropas Ziemeļos, aizņem Skandināvijas pussalas rietumu daļu. Tā ir ļoti izstiepta ziemeļu dienvidu virzienā, šaurākā vieta 6 km plata, platākajā vietā- 430 km. Kopējais krasta līnijas garums ir 21 347 km (ar visiem līčiem). Austrumos robežojas ar Somiju, Zviedriju, Kriviju. Piederošās salas: Svalbāra un Jana Majena sala Arktikā, Buvē sala, Pētera I sala un Karalienes Modas Zeme Antarktikā.
Ļoti kalnaina zeme, kā arī daudzu līču un fjordu izrobota krasta līnija. Garākais līcis- Songnefjords, stiepjas 204 km iekšzemē, lielākais ezers- Mjēsa ezers ar 363 km2 lielu laukumu , bet lielākais ledājs Justedālsbēens- 485 km2. Garākā upe ir Glomma (610 km). Augstākais kalns ir Galhēpigens 2469 m augsts.

3. Klimats un dabas resursi

Norvēģija ir valsts, kas pasaulē vistālāk ziemeļos atrodas pie atklātiem ūdeņiem. Atrodas mērenā klimata joslā. Klimata nosacītais maigums tāds ir, pateicoties pasātiem, kas pāri Atlantijas okeānam nāk no Amerikas kontinenta, un no ekvatora uz ziemeļiem, Norvēģu jūras virzienā plūstošajām siltajām straumēm, kur Norvēģijas krasta līnijas leņķis un atklātais savienojums ar Ziemeļu Ledus okeānu pietuvina mēreno gaisu un ūdeņus ziemeļu platuma grādiem. [1]…