Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:984703
 
Author:
Evaluation:
Published: 09.05.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 6 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Vēsture    1
  Pašvaldības pārvaldes struktūra    3
  Vēlēšanas    4
  Pagasta padomes, pastāvīgo komiteju un komisiju darba organizācija    5
  Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe    6
  Snēpeles pagasta padomes budžets    7
  Transports    12
  Zemes izmantošana    13
  Nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumi 2001. gadā    14
  Uzņēmumi, kas darbojas pagasta teritorijā    15
  Pagasta īpašumi    15
  Dabas liegumi, dabas objekti    15
  Kultūra un sports    15
  Iedzīvotāju izglītības līmenis    16
  Nodarbinātība, bezdarbs    16
  Saimnieciskās darbības vērtējums    17
  Lauksaimniecības zemes    19
  Dabas un kultūras mantojums    22
  Vides stāvoklis    22
  Informācijas apstrāde    23
  Iedzīvotāju attieksme pret pašvaldību    24
  Infrastruktūras objekti pašvaldības teritorijā    24
  Izmantotā literatūra    26
Extract

Snēpeles pagasts ir viena no 19 Kuldīgas rajona administratīvajām vienībām un viens no 17 pagastiem. Snēpeles pagasta platība ir 77 km2 , iedzīvotāju skaits uz 01. 02. 2001. – 872.
Vēsturiski tagadējā Snēpeles pagasta teritorija atradās senās kuršu ķēniņvalsts Bandavas viducī. Tas redzams arī no mūsu vēstures senākajām rakstiskām liecībām.
Bandava pirmo reizi rakstos minēta Romas pāvesta sūtņa Alnas Balduina līgumā ar kuršiem 1229. gada 28. decembrī, Snēpele, toreiz saukta Pajulden, kā Bandavas sastāvdaļa – 1253. gada zemes dalīšanas līgumā, pēc kura to ieguvis Livonijas ordenis.
1428. gadā Pajuldi lēnī no Vācu ordeņa Kuldīgas komturejas saņēmis kāds Louwe Snepel un ierīkojis šeit savu muižu – Schnepeln. No tās acīmredzot arī radies pagasta tagadējais nosaukums.
Snēpeles pagastā atradās viens no Kursas seno valdnieku – kuršu ķoniņu brīvciemiem – Viesalgu ciems, kura zeme nekad nebija piederējusi vācu muižniekiem, un ļaudis bija brīvi no klaušām un nodevām. Viesalgu ciems beidzis pastāvēt 1929. gadā, kad Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu par Kuldīgas apriņķa brīvciemu sadalīšanu viensētās.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register