Gaisa mitrums un tā analīze

Gaisa mitrums ir ūdens tvaiku daudzums atmosfērā, gaisa mitrumu var izteikt kā absolūto mitrumu (ūdens tvaiku daudzums noteiktā tilpuma vienībā, kas atkarīgs no spiediena un temperatūras), relatīvo mitrumu (procentos izteikta gaisā esošo ūdens tvaiku daudzuma attiecība pret maksimāli iespējamo to koncentrāciju tajā pašā temperatūrā), īpatnējais mitrums (ir ūdens tvaiku daudzums kopējā gaisa masā). (Briede A., 2008) Gaisa mitrumu ietekmējošie faktori ir gaisa spiediens – spiedienam palielinoties, ūdens tvaiku daudzums palielinās, temperatūra – absolūtā mitruma (ūdens tvaiku daudzums uz 1m3) minimums ir pie zemām temperatūrām ziemā, bet absolūtā mitruma maksimums ir pie augstām temperatūrām vasarā, savukārt relatīvam mitrumam (procentos izteikta gaisa mitruma pakāpe) pretēji – pieaugot temperatūrai relatīvais mitrums samazinās.
Gaisa mitrumu ietekmē arī tādi faktori, kā ģeogrāfiskais novietojums un klimatiskie apstākļi. Dažādos pasaules reģionos, piemēram, musona apgabalos relatīvā mitruma (ūdens tvaiku spiediena attiecība pret piesātinātu ūdens tvaiku spiedienu pie tās pašas temperatūras) gada gaita ir pretēja Latvijā esošai. Musona apgabalos relatīvā mitruma maksimums ir jūlijā, bet minimums novembrī. (Zirnītis A., 1968)
Rasas punkts ir temperatūra, līdz kurai nemainīgā spiedienā jāatdziest gaisam, lai ūdens tvaiks tajā kļūtu piesātināts jeb vienkāršāk sakot rasas punkts ir temperatūra pie, kuras atmosfērā esošie ūdens tvaiki sasniedz piesātinātu stāvokli, nemainoties gaisa spiedienam. …