Sākotnēji cilvēki domāja, ka Zeme ir Visuma centrs un ka Saule, planētas un zvaigznes izveidotas ap to, bet pati Zeme ir Plakana.
Taču laiks gāja, zinātnieki saprata, ka Zeme ir apaļa, ka tā nemaz nav Visuma centrs un ka apkārt zvaigznēm ir daudz pasauļu. Pēc tam astronomi ieraudzīja, ka visumā ir kaut kādi objekti, kas uzsūc gaismu. Un nosauca tos par melnajiem caurumiem. Par tiem pastāv daudz dažādu hipotēžu. Un reizēm tās ir pretrunā viena ar otru. Zinātne tā arī pilnībā nav noskaidrojusi , kas ir šie melnie caurumi. Nesen atklāta arī melnā matērija. Zinātnieki pavisam apjuka. Kas tas tāds un no kurienes.
Jā, Kosmoss Zemes iedzīvotājiem savus noslēpumus nav atklājis pilnībā . Var teikt, ka esam uzzinājuši tikai sīku puteklīti no visiem šiem noslēpumiem. Un zinātni bremzē tas, ka tā pastāvīgi jau sākotnējā noraida visu, ko nevar aptaustīt vai fiksēt ar ierīcēm, kas ir ļoti tālas no pilnības.
Zinātnieki var neticēt tam, par ko šodien runāsim, bet visai drīz viņiem tomēr radīsies iespēja atklāt vēl dažus Kosmosa noslēpumus. Un viņi atradīs pierādijumus tam, par ko šodien stāstīsim.
Par melnajiem caurumiem, tumšo matēriju un daudz ko citu stāsta galaktikas “ Andromedas miglājs “ hierarhs, kurš kontaktējās ar mums.
“ Uz zemes jau sākuši sprast, ka kosmiskajai telpai ir daudz dimensiju. Gribētos teikt, ka Kosmoss atgādina saliekamo lelli Matrjošku, tajā viena telpa ietilpst citā, un šo telpu ir ārkārtīgi daudz.
…
