Zodiaks ir visu horoskopu pamatu pamats. Termins zodiaks ir radies no grieķu vārda zodiacus, kas nozīmē „dzīvnieku aplis”. Cita šā termina izcelsme varētu būt saistīta ar Sanskrita sodi, kas nozīmē „taka” – respektīvi, Saules ceļš jeb ekliptika gada garumā. Pārvietojoties pa ekliptiku, Saule divas reizes gadā šķērso ekvatoru. Šajos brīžos dienas un nakts garumi ir vienādi – tie ir pavasara un rudens saulgrieži.
Astronomijā Zodiaka zvaigznāji ir ērts veids kā attēlot Saules ceļu debesu velvē. Zodiaks ir arī atskaites punkts Mēness un planētu novērošanai debesīs, jo to kustība virzās pa Zodiaka zvaigznājiem ar nelielu novirzi Merkūram un Plutonam.
Zodiaka zīmes atbilst 12 Zodiaka zvaigznājiem, kas novietoti gar ekliptiku—Saules ceļu pa debesīm:
Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs, Zivis
Zodiaka zīmes astroloģijā ir 12 ekliptikas sektori, kuri katrs ir 30 grādus liels. Šo sektoru nosaukumi atbilst reālajiem Zodiaka zvaigznāju nosaukumiem, taču starp Zodiaka zvaigznāju un atbilstošu Zodiaka zīmi nav liekama vienādības zīme.
Mūsdienās papildus divpadsmit sākotnējiem Zodiaka zvaigznājiem, astronomi
Zodiakā iekļāvuši arī trīspadsmito – Ophiuscus (grieķ. Čūsknesis), kura daļa atrodas Zodiaka aplī. Zodiaka apļa sākums ir pavasara saulgriežos, kad diena ar nakti ir vienādā garumā. Katra Zodiaka zīme ietver sevī noteiktu potenciālās enerģijas veidu, kura atbrīvojas tad, kad zīmē ieiet planēta vai kād jūtīgs horoskopa punkts.
Zodiakla aplis attēlo procesu ritniskumu. Saulei veicot ceļu pa Zodiaka apli, enerģijas nomaina viena otru, līdz cikls atjaunojas jaunā līmenī.
Viduslaikos horoskopu izmantoja, lai iedzīvotāji, zemnieki , spētu orientēties kādi darbi ir jādara attiecīgajā mēnesī.
Horoskops arī palīdzēja laika skaitīšanā. (mēneši)
Sākotnēji baznīca bija pilnīgi pret horoskopu, kristīgās reliģijas ideja neļāva cilvēkam ieskatīties nākotnē, jo viņam sava ikdienas dzīve bija jāvelta dievam, jādzīvo saskaņā ar dieva vārdu.…
