Līderības (vadīšanas) stils ir konkrētam līderim tipiskā paņēmienu, metožu sistēma, ar kuras palīdzību viņš iedarbojas uz saviem sekotājiem (padotajiem), ietekmē viņu sociālo uzvedību. Prioritāte vadīšanas stilu izpētē pieder amerikāņu sociālpsihologam K.Levinam. Eksperimentos ar jaunākajiem pusaudžiem, kuru uzdevums bija karnevāla masku izgatavošana no kartona, tika izdalīti trīs līderības (vadīšanas) stili: autoritārais, demokrātiskais un liberālais, kā arī noteikta to ietekme uz darba rezultātiem un grupas locekļu pašsajūtu. Tika konstatēts, ka autoritārais un demokrātiskais stils noved pie līdzīgiem darba rezultātiem, taču grupās ar demokrātisku vadītāju grupas locekļu pašsajūta ir labāka un vēlēšanās iesaistīties grupas darbība lielāka. Viszemākā darba rezultivitāte bija raksturīga grupām ar liberālā stila vadītāju, taču grupas locekļu apmierinātība ar darbošanos grupā šeit bija lielāka nekā grupās ar autoritāro stilu.
Vadīšanas vai līderības stilu ietekmē daudzi apstākļi, kas ir saistīti ar paša līdera personību, padoto sociāli psiholoģiskajām īpašībām(vecums, dzimums, profesija, darba motivācija, intereses), un grupas situāciju( vai tā ir labvēlīga, vai nelabvēlīga). Stila veidošanos iespaido intelekts un vadītāja kā līdera vispārējais kultūras līmenis, temperaments un raksturs, vērtīborientācijas un sociālās nostādnes, viņa profesionālās sagatavotības līmenis, padoto novērtējums. Katram no trim pieminētajiem līderības stiliem ir savas vājās un stiprās puses, katrs no tiem var izrādīties noderīgs un efektīvākais konkrētās situācijās.…
