Nobeigums.
Ikvienai vadībai ir tiesības izveidot savus vadības principus. Principi izsaka prasības attiecībā uz vadības sistēmu , organizācijas struktūru un procesu.Vadības principi ikdienas darbībā tiek realizēti vadības metodēs, no kurām ir būtiski atkarīga vadītāja efektīva darbība.
Principi veido teorijas un prakses idejisko pamatojumu un tiek izmantoti vadības teorijā kā fundamentālas aksiomas.A.Faijols menedžmenta teorijā ir uzsvēris, ka nelaime nav principu trūkums.Ja tos strikti ievērotu, tad mēs runātu par labāko vadību.”Jāprot rīkoties ar principiem , kas ir grūta māksla, kura prasa pieredzi,iejušanos,izlēmību un mēra izjūtu.”
Principi lielā mērā izriet no likumsakarībām, lai arī tiem nav obligāti jāatbilst likumsakarību sastāvam.Viena likumsakarība var īstenoties vairākos principos.
Šodien izšķir piecas galvenās pieejas vadīšanas zinātnē:pieeja no dažādu vadīšanas skolu pozīcijām,procesu pieeja,sistēmas pieeja,situācijas pieeja un modernā pieeja.
Modernās pieejas vadīšanā ir globālā pieeja un saistošā pieeja.Globālā pieeja-pozitīvu vadīšanas modeļu un principu pētīšana,apkopošana,analīze un izmantošana. Saistošā pieeja-vadošo organizāciju pieredzes izmantošana. Pieeja ir samērā subjektīva un prasa situācijas faktoru ievērošanu, tomēr mūsdienās ļoti populāra.
Vadīšanas zinātne atrodas nepārtrauktā attīstībā, un īpašu interesi rada modernās pieejas, kuras galvenokārt koncentrējas uz vadīšanas prakses pētīšanu, tā cenšoties atbildēt uz jautājumu, kādu principu un likumsakarību ievērošana nodrošina organizācijas veiksmi.
…
