Personālvadības funkcijas organizācijā

Lielākā daļa autoru ir vienisprātis, ka var būt vienkārši vadītājs, kuram ir varas autoritāte, bet nav personiskās autoritātes, var būt līderis, kuram ir personiskā autoritāte, bet nav oficiāla varas statusa, visbeidzot tas var būt vadītājs – līderis (šajā gadījumā bieži vien lieto psiholoģiski ne visai korektu apzīmējumu “formālais līderis”, līdz ar to uzsverot, ka var būt arī “neformālais līderis” – cilvēks, kuram ir liela ietekme uz citiem cilvēkiem, lai gan nav oficiāla vadītāja statusa). Svarīgs ir reprezentatīvais aspekts – kāds ir vadītāja tēls: ārējais izskats, stāja, apģērbs, manieres, prasme veidot attiecības ar citiem cilvēkiem; saturiskais aspekts: kā vadītājs spēj pārstāvēt savu darbinieku intereses, parādīt viņu sasniegumus, vadīt sarunas starp grupu konfliktu gadījumos utt. Iekšējo savstarpējo attiecību regulēšanas funkcija. Vadītājam ir jābūt vislielākajai ietekmei arī uz darbinieku neformālajām savstarpējām attiecībām, viņam ir vislielākā loma labvēlīga psiholoģiskā klimata veidošanā. Vadītājam ir jābūt uzvedības paraugam saviem darbiniekiem. Tieši no vadītāja uzvedības darbinieki mācās, kā pareizi izturēties pret saviem pienākumiem, kā veidot savstarpējās attiecības.