Secinājumi:
1. Latvijas normatīvajos aktos nav minēta nekustamā īpašuma definīcija, tāpēc cilvēkiem mēdz būt dažāda izpratne par to, kas tad ir nekustamais īpašums. Civillikums nosaka, ka ķermeniskas lietas ir vai nu kustamas, vai nekustamas, raugoties pēc tam, vai tās var vai nevar pārvietot, ārēji nebojājot, no vienas vietas uz otru. Savukārt Būvniecības likums nosaka, ka būve ir būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija. Abas definīcijas dod iespēju interpretēt, kas tad ir nekustamais īpašums;
2. Svarīgi normatīvajos aktos pievērst uzmanību mazajiem atslēgas vārdiem „un/vai”, „var”, „ieteicams” un citiem vārdiem;
3. Atkarībā no nekustamā īpašuma izmantošanas mērķa, to var atzīt kā pamatlīdzekli, ieguldījuma īpašumu vai pārdošanai turētus ilgtermiņa aktīvus. Latvijā pamatlīdzekļus uzskaita pēc izmaksu vai pārvērtēšanas modeļa, ieguldījuma īpašumus pēc izmaksu, patiesās vērtības un pārvērtēšanas modeļa, pārdošanai turētus ilgtermiņa aktīvus uzskaita saskaņā ar 5.starptautisko finanšu pārskata standartu un Gada pārskata likumu.
4. Atšķirība starp 9.LGS „Ieguldījuma īpašumi” un 40.SGS „Ieguldījuma īpašums” ir tā, ka Latvijas grāmatvedības standarts dod iespēju ieguldījuma īpašumus uzskaitīt pēc izmaksu modeļa, patiesās vērtības modeļa un pārvērtēšanas modeļa, bet starptautiskais grāmatvedības standarts pieļauj izmantot tikai divus modeļus – izmaksu modeli un patiesās vērtības modeli;
5. Ja pārvērtē vienu ieguldījuma īpašumu, vai nosaka patieso vērtību, tad ir jāpārvērtē visa grupa. Tas neļauj uzņēmumam vienu nekustamo īpašumu novērtēt pēc izmaksu modeļa, bet citu patiesajā vērtībā;
6. Latvijas grāmatvedības standarts Nr.7 „Pamatlīdzekļi” nosaka, ka sertificēts (kvalificēts) vērtētājs nav obligāts, pārvērtējot nekustamo īpašumu, bet Latvijas grāmatvedības standarts Nr.9 „Ieguldījuma īpašumi” nosaka, ka ir nepieciešams sertificēta vērtētāja atzinums, lai noteiktu ieguldījuma īpašuma patieso vērtību. Tas ļauj uzņēmumiem izvēlēties sev ekonomiski izdevīgāko variantu, jo sertificēta vērtētāja pakalpojumi maksā dārgi;
7. Ja nekustamo īpašumu novērtē pēc izmaksu modeļa, tad tā tirgus vērtības krišana vai augšana, neietekmē finanšu pārskatā atspoguļojamo informāciju un nekustamā īpašuma uzskaiti;
8. Latvijas normatīvajos aktos ir visai maz aprakstīts aktīvs – pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi;
9. Pārdošanai turētus ilgtermiņa aktīvus finanšu pārskatā atspoguļo zemākajā vērtībā - vai nu izmaksu vai nu tirgus (patiesajā) vērtībā;
10. Patiesās vērtības modelī nekustamā īpašuma patiesā (tirgus) vērtība tiek noteikta, izmantojot sertificētu vērtētāju. Tas ir liels mīnuss šim modelim, jo tie rada papildus izdevumus, kas ne vienmēr ir uzņēmumam rīcībā;
11. Patiesās vērtības modelis finanšu pārskatā atspoguļo vispatiesāko informāciju, jo parāda patieso (tirgus) nekustamā īpašuma vērtību bilances datumā;
12. Patiesās vērtības modelis ne vienmēr ir tas izdevīgākais. Kad nekustamā īpašuma tirgus vērtības ceļas, tad izdevīgākā metode ir patiesās vērtības modelis, jo ir iespējams izmaksāt dividendes, nemaksājot nodokli, jo uzņēmuma ienākuma nodokli neietekmē pārvērtējamās summas;
13. Tirgus situācijā, kad nekustamā īpašuma vērtība samazinās, patiesās vērtības modelis uzņēmumam rada papildus izmaksas, jo jāizmanto sertificēts vērtētājs;
14. Ja uzņēmums neizmantojot nekustamo īpašumu saimnieciskajā darbībā, uzņēmumam rodas zaudējumi, ja nekustamais īpašums tiek uzskaitīts pēc izmaksu vai pārvērtēšanas modeļa, jo uzņēmums nevar izmantot nolietojumu uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām. Uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācijā var iekļaut finanšu nolietojumu, bet nodokļa nolietojumu nedrīkst;
15. Pie dažādiem faktoriem, piemēram, nekustamais īpašums (ēka vai būve) tiek vai netiek izmantots saimnieciskajā darbībā, nekustamā īpašuma modeļa izvēle ietekmē finanšu pārskatu (peļņas vai zaudējuma aprēķinu) un uzņēmuma ienākuma nodokli.
Priekšlikumi:
1. Latvijas normatīvajos aktos vajadzētu precīzāk definēt (ar piemēriem), kas tad ir nekustamais īpašums. Civillikumā un Būvniecības likumā ir dota definīcija, kas dod iespēju interpretācijām. Vienā no šiem likumiem vajadzētu detalizētāku (ar piemēriem) aprakstu, kur pēc noteiktiem kritērijiem varētu noteikt nekustamā īpašuma objektu. MK „Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem” ir detalizētāks apraksts par nekustamā īpašuma veidiem (šo MK noteikumu adresāts ir budžeta iestādes). Līdzīgu, bet daudz detalizētāku, vajadzētu ietvert Civillikumā vai Būvniecības likumā;
2. Ja uzņēmumam ir ieguldījuma īpašumi, tad vēlams neizmantot pārvērtēšanas modeli, ja uzņēmums darbojas starptautiskā vidē, lai nerastos atšķirības informācijas atklāšanā finanšu pārskatos.
…
