Mārketinga jēdziens, pamatelementi. Mārketinga jēdziena vēsturiskā attīstība. Mārketinga mērķi un tā evolūcija. Mārketinga koncepcijas, to būtība un atšķirības. Mārketinga attīstības tendences mūsdienās. Mārketings kā uzņēmuma korporatīvā funkcija.
Mārketinga jēdziens cēlies no vārda tirgus, un apzīmē darbības, ko uzņēmums veic gan saistībā ar pašu uzņēmumu, gan saskarsmē ar klientiem. Mārketinga mērķis ir panākt, lai klienti vēlētos veikt darījumus ar uzņēmumu, nevis ar tā konkurentiem. Lai to panāktu, klientiem jāpiedāvā tieši tā prece, kura tām ir vajadzīga, un par tādu cenu, kas atspoguļo preču vērtību naudas izteiksmē. Mārketings attīstījās gan mainoties no ražošanas pilnveidošanas koncepcijas līdz patērētāja koncepcijai, gan mainot mārketinga kā uzņēmuma vadības funkcijas nozīmi.
V. Praude raksta, ka termins mārketings ekonomiskajā literatūrā parādījās tikai 19. un 20. gs mijā un tiešā nozīmē skaidrojams, kā tirgus darbība. Līdz šim nav izstrādāta vienota un vispusīga mārketinga definīcija, jo mārketinga sistēma piedzīvo izmaiņas atkarībā no tā, kur tā tiek ieviesta, jo katram uzņēmumam ir savi specifiski apstākļi un konkrēti uzdevumi, kuros tas darbojas un kurus tas izpilda. Mārketinga jēdziens atspoguļo ne tikai teorijas attīstību, bet arī pārmaiņas ražošanas, tirgus un patēriņa jomā, piemēram:
• 1948.gadā Amerikas mārketinga asociācija deva šādu definīciju: „Mārketings ir uzņēmējdarbība, kas saistīta ar preču un pakalpojumu plūsmas virzīšanu no ražotāja pie pircēja vai patērētāja.
• Savukārt 20. gs 50. gados mārketingā tika iekļautas dažāda veida darbības, kas atspoguļoja ražošanas procesu: produkcijas transportēšana, uzglabāšana, noliktavu darbība, šķirošana, pārdošana un viss to darbību komplekss, ko veic vairum un mazumtirgotāji.
• 60- to gadu beigās izpratni par mārketingu kā sadales un apgrozības sistēmu nomainīja formulējums, ka mārketings ir sistēma, kurā saimniecisko lēmumu pieņemšanas pamatā ir tirgus informācija, bet šo lēmumu pamatojumu pārbauda preču realizācijas gaitā.
• 70-tajos gados populārs kļuva atzinums, ka galvenais mārketinga sistēmas princips ir orientācija uz patērētāju. Tāpēc tas tika definēts, kā sabiedrības process, kas virzīts uz cilvēka vajadzību un vēlmju apmierināšanu ar produkta ražošanas un maiņas starpniecību.
• 80-tajos gados pilnveidoja 70-to gadu koncepciju, kā rezultātā izveidojās jauns novirziens- sociālais mārketings. Tas nozīmēja: saprast patērētāju vajadzības, vēlmes un intereses; mērķtirgus noteikšanu sabiedrības labklājības noturēšanai un celšanai; apmierināt sabiedrību efektīvāk nekā to dara konkurenti.
