Pieprasījums un to ietekmējošie faktori ātrās ēdināšanas tirgū. "Hesburger" piemērs

Patērētāja lēmuma pieņemšana nav viendabīgs process. Pastāv vairāki lēmuma pieņemšanastipi, par kuriem stāsta autori D.F.Endžels, R.D.Blekuells un P.U.Miniards. Pēc viņu vārdiem, lēmumu pieņemšanas tipus skaidri parāda lēmumu pieņemšanas kontinuums. Tā pamatā ir apsvērums, kasituācijā, kad pircējs pieņem lēmumu par kādu produktu pirmkārt, viņa darbībām jābalstās uz kādas pazīstamās problēmas risināšanas shēmas. Ja lēmuma pieņemšanas process ir ļoti sarežģīts, tad tassaucās par paplašināto problēmas risināšanu, savukārt, limitētai problēmas risināšanai ir zemākaisgrūtības līmenis. Lēmuma pieņemšanas kontinuums arī ņem vērā to faktu, ka daudzus pirkumus pircējs veic atkārtoti, tad lēmums tiek pieņemts daudz ātrāk.Runājot par pirmo lēmumu pieņemšanas tipu, jāmin sākotnējo pirkumu (Belousa,2015). Autori raksta, ka tad, kad sākotnējs lēmums ir sarežģīts (paplašināta problēmas risināšana), tad vēlāk bieži veidojasilglaicīgi rīcības pirkšanas paradumi, balstoties uz lojalitāti pret zīmolu. Savukārt, limitēta problēmas risināšana noved pie ieraduma darboties inerti. Runājot par paplašināto problēmas risināšanu, kā piemēru var minēt dārgo automobīļu, dārga apģērba pirkšanu, kur ļoti augstas ir izmaksas un risks, kassaistīts ar nepareizo lēmumu, tāpēc patērētāja iesaistīšanās pakāpe ir augsta, tas aktīvi meklē unanalizē informāciju, salīdzina dažādus uzskatus un daudzas pirkuma alternatīvas. Paplašināta problēmas risināšana ietver visas septiņas lēmumu pieņemšanas procesa stadijas, bet pirms pirkuma, kā arī tā lietošanas laikā notiek pircēja domāšanas un vērtēšanas process (Belousa,2015).