Intervija ilga aptuveni 20 minūtes. Intervijas laikā netika uzdoti daudz jautājumu, tomēr tie bija paplašināti un informācijas sniedzoši. Intervija norisinājās brīvā atmosfērā, bez steigas un nelabvēlīgi ietekmējošiem faktoriem.
Intervijas laikā izvirzīties secinājumi par MK uzņēmumā Kampos Village Resort:
1. Varam secināt to, ka mārketinga komunikāciju darbība ietekmē visa uzņēmuma darbību, ja MK nedarbojas labi, tad nevar pārdot produktu.
2. Teorija par struktūrvienību domstarpībām finanšu sadales dēļ atbilst praksei, šajā gadījumā virtuves struktūrvienība ir ražošanas daļa, ja tai samazina budžetu-zūd pakalpojuma kvalitāte.
3. No respondenta atbildes var secināt, ka mārketinga komunikācijas daļā nav redzama attīstība.
4. No respondenta atbildes varam secināt, ka viesnīca izvēlas atļaušanās metodi budžeta plānošanā, diemžēl, tā nav pietiekami veiksmīga, ja sezonas vidū līdzekļi tiek ņemti no citu struktūrvienību budžeta.
5. Uzņēmuma īpašnieki nerūpējas par mārketinga komunikāciju attīstību, neuzskata to par nozīmīgu.
6. Vienīgā motivācija uzņēmuma īpašniekiem ir naudas taupīšana, bet bez labi attīstītas komunikācijas nav iespējama peļņa.
7. Citu struktūrvienību vadītajiem ir apziņa un izpratne par viņu lomu mārketinga komunikāciju darbā.
Intervijā varam secināt, ka uzņēmumā nav izstrādāts budžets mārketinga komunikaciju daļai un tadejādi cieš iekšējās darbinieku attiecības. Kopumā intervija apstiprina novērošanā izvirzītos secinājumus, par nepraktisku finanšu sadali uzņēmumā un darbinieku centību to „izlīdzināt” ar savu darbu, lai klienti būtu apmierināti.
Secinājumi un priekšlikumi
Autore izvirza šādus secinājumus:
1. Pētījums pierāda, ka prakse atbilst teorijas aprakstam par iekšējā mārketinga komunikāciju ietekmējošiem faktoriem.
2. Finanšu tūkums traucē attīstīt mārketinga komunikāciju uzņēmumā.
3. Vadītājiem bieži trūkst izpratnes par mārketinga komunikāciju daļas nozīmīgumu.
4. Domstarpības starp struktūrvienībām rodas nepareizi saplānota budžeta dēļ.
5. Katrs darbinieks uzņēmumā piedalās mārketinga komunikāciju veidošanā.
Autore izvirza šādus priekšlikumus:
1. Organizācijas vadībai izstrādāt efektīvu mārketinga komunikāciju programmu pēc astoņiem, iepriekšminētiem, soļiem.
2. Censties izvairīties no strīdu veidojošām situācijām starp struktūrvienībām.
3. Sadarboties ar ārējām aģentūrām pirms sezonas, lai netērētu lielus finansiālos līdzekļus, bet iegūtu profesionālu rezultātu.
4. Uzņēmumā veikt semināru//lekciju par iekšējo mārketinga komunikāciju, lai palīdzētu darbiniekiem izprast uzņēmuma mērķus.
…
