Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:688432
 
Author:
Evaluation:
Published: 17.01.2012.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 25 units
References: Used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Anotācija    3
  Abstract    4
  Ievads    5
1.  Mārketinga kompleksa analīze    8
1.1.  Mārketinga pasākumu komplekss    8
1.2.  Metodes produkta virzīšanai turgū    10
2.  Reklāmas būtība, loma sabiedrībā    12
2.1.  Reklāmas jēdziens    12
2.2.  Reklāmas attīstība    14
2.3.  Reklāmas loma, mērķi, funkcijas un uzdevumi    15
2.4.  Reklāmas veidi    19
2.5.  Reklāmas iedarbības principi    21
2.5.1.  Reklāmas iedarbība uz cilvēka zemapziņu    22
3.  Reklāmas analīze    25
3.1.  Reklāmas veidu salīdzinošs raksturojums    25
3.2.  Reklāmas izmantošana TV    27
3.3.  Reklāma uz transporta    31
3.4.  Kinoreklāma    31
3.5.  Vides reklāma    33
3.6.  Reklāma internetā    34
4.  Baltijas mediju reklāmas tirgus    37
4.1.  Baltijas mediju reklāmas tirgus 2010. gadā    37
4.2.  Lielākie reklāmdevēji un reklamētākās nozares Baltijā    38
4.3.  Latvijas mediju reklāmas tirgus apjoms    40
  Secinājumi un priekšlikumi    45
  Saīsinājumi    48
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    49
Extract

Secinājumi un priekšlikumi.
Secinājumi:
1. Reklāma atrodas vienā no četriem P (produkts, cena, vieta un izplatīšana), kā pirmais apakšpunkts pie izplatīšanas jeb virzīšanas tirgū, kas ir komunikāciju veidošana starp mērķpircējiem, lai izplatītu informāciju par uzņēmumu un tā produktiem un motivētu pircēju iepirkties.
2. Reklāma ir viens no četriem mārketinga komunikāciju kompleksa veidiem, šajā komunikāciju kompleksā reklāma ir apmaksāta nepersonalizētā PVT metode.
3. Reklāma ir kā mijiedarbības process: tā paņem un atdot sabiedrībai tās kodus un simbolus, tās stereotipus un kultūras fenomenus, kas ir raksturīgi konkrētajai sabiedrībai, kuras tā uztver, uz tiem adekvāti reaģējot.
4. Lielākoties reklāma atgādina un informē par preci vai pakalpojumiem, pirms vēl pircējs ir izdarījis savu izvēli, jo pārsvarā gadījumu patērētājs apzinās savu vajadzību un tikai pēc tam, pamatojoties uz savām asociācijām, dod priekšroku kādai precei, tās uzdevums ir būt tādai, lai to pamanītu un tā izraisītu attieksmi.
5. Reklāma vienmēr ir mērķēta kādai konkrētai iedzīvotāju grupai. Ja cilvēks ierauga reklāmu, kura viņu nesaista, tad tas bieži vien norāda, ka šī konkrētā reklāma nav domāta tai grupai, pie kā pieder šis cilvēks.
6. Ārzemju šovos, kino, populāros seriālos, mūzikas klipos ir liels skaits ievietotas reklāmas, kas rada mūsu zemapziņā asociācijas ar varoni vai mākslas darba sižetu. Šādā veidā mēs kā skatītāji, iegūstam emocionālu TV zvaigznes, produkta un skatītāja sasaisti, ko parastās reklāmas nepanāk. Šāda veida reklamēšana liek skatītājiem zemapziņā justies tikpat svarīgiem un stilīgiem ka TV zvaigznes. Latvijā tas nav atļauts un tiek uzskatīts par slēpto reklāmu.
7. Katram reklāmas izplatīšanas līdzeklim ir savas priekšrocības un trūkumi. Visiem masu medijiem kopīgs tirgus segšanas paņēmiens ir dažādu pilsētu un reģionu zonas, izņemot tiešo mārketingu.
8. Samērā jauna informācijas pārraides vide ir internets, salīdzinot ar parastajiem masu mēdijiem, internets nodrošina ļoti strauju lietotāju skaita pieaugumu, tādējādi internetu jau var aplūkot kā efektīvu tirdzniecības un reklāmas līdzekli pat nelielos vietējos tirgos.
9. Salīdzinot 2010. un 2009. gadu, Baltijā kopumā TV un internetā novērojams reklāmas apjoma pieaugums. Interneta reklāma piedzīvojusi straujāko kāpumu, sasniedzot 25,3 miljonus eiro, kas ir par 8 % vairāk nekā 2009. gadā.
10. Reklamētāko nozaru Baltijas reklāmas tirgū 2010.gadā sarindojums bija šāds: mobilie sakari un mazumtirdzniecība visās valstīs ieņem stabili pirmo un otro pozīciju. Lietuvā un Latvijā aktīvāk reklamējas arī zāļu, mājsaimniecības higiēnas un alkoholisko dzērienu nozaru pārstāvji. Igaunijā savukārt augstākas vietas ieņem finanšu pakalpojumu un institūciju nozare, kā arī automašīnu un celtniecības materiālu nozares.
11. 2010. gadā lielākie reklāmdevēji Baltijas valstīs bija mobilie operatori - Omnitel Lietuvā, Tele2 Latvijā un EMT Igaunijā. Baltijā nozīmīgu vietu ieņem arī tādi reklāmdevēji, kas atrodas visu trīs valstu lielāko reklāmdevēju TOP10 – Tele2, Procter & Gamble un Unilever. Piemēram, Henkel ieņem augtas vietas Lietuvā un Latvijā, bet nav tik aktīvi Igaunijas reklāmas tirgū, tāpat kā Maxima, Bite un Danone. Savukārt Rimi un L’Oreal iekļuvuši Latvijas un Igaunijas TOP10, bet ne Lietuvas
12. Latvijas mediju reklāmas tirgus 2010.gadā attiecībā pret 2009. gadu samazinājies par 13 % , salīdzinot ar 2009.gadu, tik pat kā nemainīgs ir palicis televīzijas un interneta reklāmas tirgus, televīzijā kritums ir -1%, internetā -2%. Vislielāko kritumu piedzīvojis preses reklāmas tirgus – avīzes -32% un žurnāli -30% apjomā.
13. 2010. gadā 5 lielāko reklāmdevēju sarindojums nav mainījies, salīdzinot ar 2009. gadu. Tele2 joprojām ir lielākais reklāmdevējs Latvijā, kam seko Procter & Gamble, Bite, Henkel un LMT.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register