Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:820434
 
Evaluation:
Published: 03.11.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 25 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Anotācija    3
1.  Kafija un tās īpatnības    4
1.2.  Kafijas audzēšana    4
1.3.  Kafijas apstrāde un sagatavošana    6
1.4.  Kafijas ķīmiskās sastāvdaļas    9
2.  Kafijas vēsture    13
2.1.  Kafijas atklāšana un izplatīšanās    13
2.2.  Kafijas ienākšana Eiropā    14
2.3.  Kafijas ienākšana Latvijā    16
3.  Kafijas ražotājvalstis un kafijas veidi    17
3.1.  Kafijas ražotājvalstis    17
3.2.  Kafijas veidi    20
3.2.1.  Arabika    20
3.2.2.  Robusta    20
3.2.3.  Šķīstošā kafija    21
3.2.4.  Bezkofeīna kafija    22
4.  Kafijas tirgus    23
4.1.  Kafijas patēriņš    23
4.2.  Kafijas cenas svārstības    25
5.  Kafijas ražotne “Melnā kafija”    28
5.1.  Ražotāja piedāvātā produkcija    28
5.2.  Ražošanas process    33
5.3.  Rūpnīcas attīstība    34
6.  Latvijas kafijas tirgus    37
6.1.  Kafijas tirgus īpatnības Latvijā    37
6.1.1.  Kafijas „ kultūra”    37
61.2.  Kafijas cenu veidošanās    38
6.2.  Kafijas patēriņš Latvijā    39
7.  Kafijas tirgus attīstības iespējas Latvijā    43
7.1.  Makroekonomiskie rādītāji    43
7.2.  Mārketinga stratēģija    44
8.  Kafijas tirdzniecību regulējošie likumi    46
8.1.  Starptautiskais kafijas līgums    46
8.2.  Akcīzes nodoklis    47
8.3.  Godīgās tirdzniecības fonds    48
  Secinājumi un priekšlikumi    51
  Izmantotā literatūra un avoti    52
Extract

Civilizētā pasaule šodien nav iedomājama bez kafijas lietošanas kultūras. Tā mums kalpo kā atslābinošs līdzeklis, līdzeklis, lai mēs no rīta pamostos un arī, lai labi pavadītu laiku draugu lokā. Kafijā esošais kofeīns mūs gan uzbudina, gan atslābina.
Tiek uzskatīts, ka kafija šodien ir populārākais dzēriens uzreiz pēc ūdens uz planētas. Vismaz to faktu, ka ārējā tirdzniecībā attīstības valstīs sava vērienīguma un nozīmības ziņā kafija atpaliek tikai no naftas, neviens netaisās apšaubīt. Kafiju mēdz dēvēt arī par brūno zeltu. Kafejnīcu skaits lielākajās pilsētās ir vairāki desmiti un pat simti .
Kafijas pozitīvās īpašības skaidro ar to, ka daba šajā savdabīgajā dzērienā ir apvienojusi visdažādākās vielas. Jaunākās ķīmiskās analīzes metodes liecina par vairāku simtu komponentu esamību kafijā. Šī kombinācija arī rada to, ko mēs varam izjust, - dzēriena garšu un aromātu. Tas ir atkarīgs no kafijas šķirnes un tipa, grauzdēšanas metodes un pagatavošanas tehnoloģijas. Līdz ar to ir milzum daudz variantu un iespēju.
1.2. Kafijas audzēšana
Latvijā kafiju neaudzē, jo nav piemēroti apstākļi, tai patīk siltums un mitrums, bet mūsu Eiropas apstākļi to nevar nodrošināt. Kafijas ceļš līdz mūsu galdam sākas tālumā. Kafijas koks labi panes salīdzinoši zemu temperatūru, bet ne salu. Tas ir ļoti mitrumu mīlošs augs. Kafija aug dabā, kā arī plantācijās abpus ekvatora  300-2000 metru augstumā virs jūras līmeņa. Kafija vislabāk aug uz pakalniem un nelielu kalnu nogāzēs. Kafijas atšķirības zīme ir tās izcelšanās vieta, garša un smarža. 
„Kafija aug starp 25 grādiem ziemeļu platumā un 30 grādiem dienvidu platumā no ekvatora, kur ir bagātīgas lietusgāzes un vidējā gaisa temperatūra no +19 līdz +24 grādiem C, un nav salnu.” [1] Šādam klimatiskajam raksturojumam atbilst Āfrikas, Āzijas un Amerikas tropu rajoni, kur aug mūžzaļie rubiju dzimtas koki un krūmi. Tā ir plaša dzimta, kas ietver aptuveni 5000 šķirņu, tostarp vairāk nekā 40 kafijkoku. Kafijas kokus izaudzē dažādos veidos, bet visa pamatā ir kafijas sēklas jeb pupiņas. „ Kafijas kokus pavairo ar sēklām un spraudeņiem. Sēšanai izmanto veselas, dīgtspējīgas pupiņas no jaunajiem kafijas kokiem. Tās iespiež dēstu dobē ar plakano pusi uz leju aptuveni 1 cm dziļumā. Tad 5-6 nedēļas jāgaida, līdz stādiņi uzdīgst. Tikai pēc pusgada tie ir 30-50 cm lieli un tad, parasti sākoties lietavām, stādiņi tiek pārstādīti plantācijās 2-4 m attālumā viens no otra.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register