Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:109399
 
Evaluation:
Published: 30.05.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 9 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Naudas sistēmas teorētiskie aspekti    5
1.1.  Naudas sistēmas elementi    6
1.2.  Naudas sistēmas attīstība    10
2.  Elektroniskā naudas sistēma    16
2.1.  Elektroniskā nauda    23
2.2.1.  Norēķinu kartes    23
2.2.2.  Elektroniskie maksājumi    26
2.2.  E-naudas sistēmas apkopojums    28
3.  Latvijas naudas sistēma    30
3.1.  Apgrozībā esošā naudas struktūra    30
3.2.  Latvijas maksājumu statistika    32
  Secinājumi un priekšlikumi    34
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    36
Extract

Nauda izmanto jau aptuveni 7 tūkstoš gadu, un pēc vispār pieņemama viedokļa, skaitās par galveno progresa faktoru, kurš savukārt veicina attīstību naudas sfērā. Mūsdienu apstākļos, naudas formas un veidi, kļuva sarežģītākās, kas apgrūtina naudas izpēti, un noved pie strīdam par naudas jēdzienu. Tas kavē optimālos veidus, kā pārvaldīt naudas plūsmu. Tāpēc naudas izpēte nes ne tikai teorētisko, bet arī praktisko vērtību.

Nav precīzi zināms, kad un kur radās pirmā nauda. Viss senākām atsaucēm par naudu ir aptuveni 4500 gadu. Ķīlu raksti uz māla flīzes no Mezopotāmijas (mūsdienu Irākas dienvidos), stāsta, par maksājumu veidu ar nosacītu sudraba mēru. Vēlāk daudzās senās valstīs metāls ar nosacītu svaru, izpildīja naudas funkciju, kas noveda pie monētas rašanu.
Galvenais cēlonis papīrnaudas ieviešanai būtībā bija izejvielu trūkums metāla monētu izgatavošanai. Pirmoreiz papīrnauda parādījusies VII gadsimtā Songu dinastijas laikā Ķīnā, bet ap 960. gadu Ķīnā pirmoreiz tika izdota vispārējā apritē ieviesta papīrnauda, kas sākotnēji tika segta ar metālu uzkrājumiem un kuru lietojums tika teritoriāli un arī laika ziņā ierobežots, līdz Jaunas dinastijas laikam šie ierobežojumi tika atcelti metālu trūkuma dēļ (tika ieviesta nesegta nauda).
Eiropā pirmās banknotes izdeva Stokholmas Banka, mūsdienu Zviedrijas bankas priekštece, 1660. gadā, taču 1664. gadā bankai pietrūka monētu papīrnaudas segšanai, tāpēc banka pārtrauca darbību. 1690. gadā tika izdota pirmā papīrnauda Ziemeļamerikā Masačūsetsā,
Tas, ka papīrnauda bija ļoti viegli izgatavojama, tās izdevējiem - bankām, valstīm utt. - radīja kārdinājumu dažādās krīzes situācijās (karu vai revolūciju laikos) laist apgrozībā naudu, ko nesedza ne dārgmetāli, ne citas vērtības. Tas izraisīja ne tikai milzīgu inflāciju, bet arī neapmierinātību ar papīrnaudu un neuzticību tai. Šādu naudu izdeva, piemēram, Franču revolūcijas, ASV pilsoņu kara (konfederātu štatos), Pirmā pasaules kara laikā.
Drīz vien tika ieviesta arī ar zeltu vai sudrabu nesegta nauda. Pirmoreiz lielos mērogos tas notika Francijā XVIII gs. sākumā (lai arī ir ziņas, ka Ķīnā papīrnauda parādījusies jau daudzus gadsimtus iepriekš).
1971. gadā ASV pilnībā pārgāja uz nesegtu naudu. Šajā laikā daudzu ekonomiski attīstīto valstu valūtas bija piesaistītas ASV dolāram, un tas nozīmēja, ka liela daļa rietumu pasaules valūtu ar šo soli kļuva par nenodrošinātu naudu. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,98 €
Work pack Nr. 1315109
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register