Latvijā, pēdējo gadu laikā arvien biežāk no valsts varas puses un sabiedrības dzirdam, ka uzņēmējdarbība ir tā joma, kas vienīgā spēj Latviju izcelt no ekonomiskās krīzes un veicināt Latvijas attīstību. Cilvēki tiek mudināti veidot savus uzņēmumus, ražot vērtīgas, kvalitatīvas preces un pakalpojumus, eksportēt, maksāt nodokļus, algot cilvēkus. Šajā gadā, Pasaules Banka ir veikusi pētījumu, lai noskaidrotu kopējo biznesa vides labvēlību Eiropas Savienības (ES) valstīs. Šajā pētījumā, „Doing Business 2011 ”, Latvija ierindojās 24. vietā starp 183 ES valstīm. Galvenās atziņas par uzņēmējdarbības vidi Latvijā bija sekojošas, ka biznesa uzsākšana ir salīdzinoši vienkārša (Latvija ierindojas 53. vietā), kredītņēmēji un aizdevēji ir aizsargāti un informācija par finanšu stāvokli ir pieejama (6. vietā), bet nodokļu sloga un maksājumu vienkāršības indeksā Latvija ierindojas 59. vietā. Rodas jautājums, kāpēc tad Latvijas uzņēmējdarbības vide tik salīdzinoši lēni attīstās, ja jau pie mums ir labvēlīgi apstākļi uzņēmējdarbībai. Vai tas ir uzņēmējspēju trūkums, resursu trūkums vai arī slinkums. Bet, manuprāt, atbilde ir vienkārša. Galvenokārt, tie ir nepietiekamie finanšu līdzekļi! Lai arī reģistrācijas procedūras ir salīdzinoši lētas, bet nepietiek tikai ar reģistrētu uzņēmumu, nepieciešami arī finanšu līdzekļi jaunu īpašumu - ēku, iekārtu, zemes, iegādei. Finanšu līdzekļi vajadzīgi ne vien tikai jaunai būvniecībai vai jaunu mašīnu un iekārtu iegādei, bet arī veco būvju nojaukšanai, iekārtu demontēšanai u.tml.. Kā arī nauda un kredītoperācijas vajadzīgas izejvielu iegādei, jauno iekārtu uzstādīšanai, darbības nodrošināšanai un uzraudzībai, efektīvas apsaimniekošanas organizēšanai, darba samaksai, reklāmai un citiem vispārējiem izdevumiem. Lielākai daļai uzņēmumu nepietiek ar saviem līdzekļiem, nākas piesaistīt svešo kapitālu, tāpēc arī izvēlējos šo referātu tēmu, lai noskaidrotu cik brīva pieeja ir šiem aizdevumiem un kādi faktori tiek ņemti vērā pie aizdevumu izsniegšanas.
