Naudas rašanās vēsture un nepieciešamība.
Nauda ir :
1)valsts likumos un citos normatīvajos aktos oficiāli noteikta abstrakta vienība, ar kuras starpniecību skaitliski izsakāma jebkura cita priekšmeta vērtība;
2)prece, kuras specifiskā patēriņa vērtība ļauj tai būt par visu citu preču ekvivalentu un pildīt vērtības mēra, maiņas līdzekļa, maksāšanas līdzekļa un uzkrāšanas līdzekļa funkcijas.
Naudas sistēma ir valstī vēsturiski izveidojusies un likumā noteikta naudas apgrozības forma. Naudas sistēmas ekonomiskais pamats ir zelts. Ārvalstu naudas zīmes, kas ir apgrozībā kādas valsts iekšienē, būtībā nav nauda, bet gan prece. Izšķir šādas naudas sistēmas:
1)metālnaudas sistēma;
2)kredītnaudas sistēma.
Izšķir sekojošus naudas veidus:
1)īsta vai pilnvērtīga metālnauda (zelts, sudrabs);
2)nepilnvērtīgas monētas;
3)papīrnauda;
4)kredītnauda;
5)elektroniskā nauda.
Pilnvērtība metālnauda - monētas.
Monētas – metālnaudas zīme, ko lieto kā apgrozības un maksāšanas līdzekli. Ar valsts likumu tiek noteiktas monētas pazīmes:
1)forma;
2)leģenda;
3)svars;
4)prove (raudze).
Monētai ir:
priekšpuse vai averss;
otra puse vai reverss;
apmale.
Papīrnauda – sevišķas vērtības zīmes, kurām valsts piešķīrusi obligātā maksāšanas līdzekļa statusu apgrozībai iekšzemē.
Par kredītnaudu var nosaukt:
1)vekseli;
2)banknoti;
3)čeku.
Elektroniskā nauda – ir bezskaidras naudas norēķinu forma. To var iedalīt magnētisko svītru kartēs un čipkartēs. Atkarībā no izsniegšanas nosacījumiem kartes var iedalīt:
debetkartēs;
kredītkartēs.
Kredītkartes – dod iespēju pirkt preces un izmantot pakalpojumus uz kredīta. Kredītkartes lietotājs var saņemt īstermiņa kredītu, kuru piešķir banka. Kredīts parasti tiek dots uz vienu mēnesi, ja parādu neatdod noteiktajā termiņā, tad kredītkartes īpašnieks maksā konkrētus aizdevuma procentus.
Debetkartes – īpašniekam ir jāatver konts bankā un jāiemaksā tajā noteikta naudas summa. Debetkartes tiek lietotas pirkuma un pakalpojuma samaksai, skaidras naudas saņemšanai. Iztērēto naudas summu atskaita no kartes īpašnieka kontā esošajiem naudas līdzekļiem. Šīm kartēm var būt overdrafta iespēja – iespēja aizņemties noteiktu naudas summu, par kuru tiek maksāti aizdevuma procenti.
Naudas būtība izpaužas tās funkcijās:
1.Vērtības mērs. Nauda ir kādas preces vai pakalpojuma vērtības mērs – tā vērtību izteic pielīdzinot noteiktam naudas daudzumam.
2.Apgrozības līdzeklis. Šo funkciju nauda pilda tikai tad, kad notiek samaksa par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Nauda dara maiņu vieglāku, ērtāku un vienkāršāku. Tā aizstāj neefektīvās bartera attiecības. Preču un pakalpojumu pārdošana par naudu dod lielāku iespēju preču ražotājiem nopirkt citu ražotāju preces. Preču apgrozības process tiek izteikts ar šādu formulu:
P – N – P
Tas nozīmē, ka pārdošana (P – N) notiek tikai pirkuma dēļ (N – P). Šajā procesā nauda ir starpnieks preču apmaiņā un pilda apgrozības līdzekļa funkcijas un veicina preču apmaiņas attīstību. Pērkot preci uz nomaksu nauda nepilda apgrozības līdzekļa funkciju, jo naudas un preču pūsma notiek dalīti.…
