7. KOPSAVILKUMS
Ne tikai mūsu, bet arī citās Eiropas valstīs Komercbanku darbību regulē atsevišķi likumi, kuros vismaz viens pants regulē, kredītiestādes tiesības un pienākumus attiecībā uz klienta datiem.
Attiecība uz kredītiestāžu praksi, līgumu sagataves izmantošanā viesiem klientiem, ir vairāki Patērētāju tiesību aizsardzības lēmumi, ar kuriem kredītiestādes ir administratīvi sodītas. Vienā no pēdējiem, šādiem lēmumiem atkal Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atsaucas uz „Eiropas Kopienu 1993.gada 5.aprīļa direktīvas Nr. 93/13/EEK Par netaisnīgiem līguma noteikumiem patērētāju līgumos (kuras normas ir iekļautas PTAL) 3.panta 2.punktā noteikts, ka nosacījums vienmēr uzskatāms par neapspriestu, ja tas ir bijis sagatavots jau iepriekš un patērētājam līdz ar to nav bijusi iespēja ietekmēt šā nosacījuma saturu, īpaši tas ir iepriekš formulētu tipveida līgumu kontekstā.”
Tomēr stājoties attiecībās ar kredītiestādi, klients automātiski uzņemas kredītiestādes vispārējos darījuma noteikumus, kas ir kredītiestādes iekšējais normatīvais akts, nemainīgs, tomēr tajā ir iekļauta ļoti būtiska informācija- klienta paraksts apliecina viņa datu nodošanu citām, Kredītiestāžu likumā neparedzētām personām. Autores ieskatā, šāda līguma sagatave, tāpat neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, kā Eiropas Kopienu 05.04.1993. direktīvai Nr. 93/13/EEK, jo līguma punkti netiek apspriesti ar abām pusēm. Pētījuma laikā, tika apskatītas aptuveni desmit, no pašlaik reģistrētajām komercbankām un ārvalstu banku filiālēm, vispārējie darījumu noteikumi. Likums nosaka, ka kredītiestādes pienākums ir izstrādāt personu datu aizsardzības mehānismu, nodrošinoties pret noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju, tomēr likums neatļauj paplašināt personu loku, kam šī informācija sniedzama.
2008. gadā, kad tika izveidots Kredītu reģistrs, tas tika veidots uz iepriekšējā Parādnieku reģistra bāzes. Kā jau tika minēts, Kredītu reģistra mērķis ir sniegt kreditoram vispusīgu informāciju par potenciālā klienta, darbinieka vai kredīta ņēmēja finansiālo stāvokli uz šo dienu, viņa iepriekšējo saistību procesu. Šo informāciju kredītiestādes sniedz centrālajai bankai – Latvijas Bankai saskaņā ar likumu.
Kredītiestādes ir gājušas līdzi laikam, kā arī praksei, tādējādi iekļaujot līgumā pēc iespējas plašāku interpretējumu personu lokam, kam tās ir tiesīgas nodot klienta datus. Tomēr, kredītiestāžu likums nosaka, nepārprotamu piekrišanu, ko klients noslēdzot līgumu ar kredītiestādi ir izteicis. …
